Iesaki rakstu: 
Pa ilgiem laikiem ir kas tāds, kas saistībā ar notiekošo Latvijas valstī var patiesi izbrīnīt, - runa par lielo ņemšanos ap airBaltic un saistītajām tēmām. Iespaids tāds, ka milzīgs daudzums dažādu jomu "ekspertu" sacenšas - kurš būs šokētāks, pārsteigtāks un izbrīnītāks. Kaut patiesībā viss notiek pilnīgi loģiski un likumsakarīgi.
Ja sadalīt demonstrēto visaptverošo šoku galvenajos apšokēšanās blokos, tad tie ir -
1) vaidieniņ, valdība, premjera un politiķi mums nesaka taisnību,
2) vaidieniņ, valdība pēdējā brīdī pieņem, maigi izsakoties, dīvainus lēmumus,
3) vaidieniņ, valdības un tās "konsultantu" gadiem ilgie stāsti par airBaltic tūlīt-tūlīt-investoru ir izrādījušies bleķis,
4) vaidieniņ, arī stāsti par airBaltic atkopšanos lieliskā dārgā importa menedžera vadībā ir izrādījušies tāds pats bleķis,
5) vaidieniņ, izrādās, to airBaltic nevienam vispār nevajag, izņemot totālus avantūristus,
6) vaidieniņ, izrādās, izvēlētajam avantūristam airBaltic akcijas tiks atdotas ar nosacījumiem, kādi "Flika laikos" i ļaunākajos murgos nebūtu rādījušies,
7) vaidieniņ, izrādās arī, ka visa airBaltic valstiskā uzraudzīšana ir bijusi tādā klasiskā pareksa-krājbankas-metalurga uzraudzīšanas līmenī,
8) vaidieniņ, izskatās, atkal neviens ne par ko neatbildēs.
Varētu piemeklēt vēl kādu bariņu vaidieniņu, bet šie, šķiet, ir galvenie. Un patiesībā uz visiem ir viena atbilde: ja reiz tu esi eksperts un nevis Latvijā daudz biežāk sastopamais pļeksperts, tad, pārzinot savu jomu, vienalga, vai tā būtu satiksme vai politiskā sistēma, vai vēl nezin kas, ko gan citu tu varēji gaidīt?
Pirms trim gadiem ar astīti, kad resnais prudentists Rungainis ar kompāniju jau pilnā sparā "piedāvāja" airBaltic, es uzrakstīju mazu rakstiņu, salīdzinot airBaltic ar beigtu govi, kuru neviens normāls cilvēks (ieskaitot Rungaini) nepirktu.
Pa šiem trim gadiem govs ir nedaudz uzprišināta, nobeicēta un tīri labi mumificēta, pie astes viņai bija piesiets ventilators, taču tas nemainīja lietas būtību - govs joprojām jebkura normāla pircēja acīs bija un ir beigta. Grāmatvediski saķīmiķotā uzņēmuma peļņa bija laba gana, lai aizmālētu acis muļķīšiem, taču ne degvielu, ne lidmašīnas par to nenopirksi.
Tāpēc arī neviens normāls pircējs visu šo trīs gadu laikā tā arī neparādījās un nemaz nevarēja parādīties - visas runas par arābu, ķīniešu un vēl nez kādiem stratēģiskajiem investoriem, kuri teju, teju būšot klāt, bija stulbi meli attiecīgai publikai. (Atvaino, publika!)
Līdz ar to prudentistiem var pārmest rijīgumu, melīgumu, pīlīšu pūšanu un diezgan skaidras aizdomas korupcijā un vēl visu ko, bet tikai ne to, ka viņi nav spējuši atrast airBaltic stratēģisku investoru. Jo beigtas govis stratēģiskie investori nepērk.
Tas, kas ir atrasts pašlaik, ir vienīgais investors, kāds var būt beigtai govij, - avantūrists, kuram jau ir skaidrs plāns, kā savu naudiņu ar uzviju "atsist", nopārdodot ragus, nagus, ādu un citas vērtīgākas beigtas govs sastāvdaļas.
Paraugoties atpakaļ uz pēdējo divdesmit vai kaut desmit gadu Latvijas vēsturi, var droši teikt, ka šim te "finanšu investoram" ir visas izredzes uz veiksmi.
Cilvēki, kas Latvijas valsti "apsaimniekojuši" šajā te laika posmā, savas "spējas" šai jomā ir apliecinājuši jau daudzkārt, un viņu pieredze ļauj tagadējiem "apsaimniekotājiem" un "politiski atbildīgajiem" neuztraukties nenieka un ne par ko, bet "investoram" skatīties sava personiskā maka nākotnē ar patiesu optimismu.
Parekss, Krājbanka un Metalurgs ir uzskatāmi pierādījuši - šī ir valsts, ar kuru var darīt visu, kas ienāk prātā. Par šīm milzīgajām (Latvijas mērogiem) noziedzīgas nolaidības un neizdarības - ja skatīties no valsts puses - afērām neviens nav atbildējis un neatbildēs.
Un kā citādi, ja ģenerālprokurors ir privātmedībās piebarota un atdzirdīta lupata, drošības iestāžu vadītājiem viņu darbs sen ir bizness un ģeopolitiskā situācija - tā sastāvdaļa, bet "atbildīgie" valstsvīri iedalāmi tajos, kas uz āķa (un spiesti nepīkstēt vai vilkt līdzi korim), un tajos, kas doļā.
Līdz ar to visi vaidieniņi, kas atskan par melot gribošo, bet nemākošo premjeri, ne par ko neatbildošo ierēdņu sistēmu un airBaltic dārgi apmaksātajiem uzraugiem, par gadiem ilgo Dombrovska stila miegu ar cerību "gan jau viss kaut kā atrisināsies" un sekojošiem histēriskiem lēmumiem nakts stundā, ir pilnīgi nepamatoti.
Patiesībā viss iet vienīgajā veidā, kā var iet, bez kādiem pārsteigumiem, - un tā tas būs līdz brīdim, kad Latvijas valstī parādīsies kāds vai kādi, kuri būs gatavi ar darbiem pierādīt, ka valstij vienīgais par labu nākošais vaidieniņ ir tas, ko viens pidžamiņā tērpts "valstiski atbildīgais" nosaka otram, uz saulīti caur restēm lūkojoties. (Par laternu stabiem neceriet.) Bet, kamēr tā nebūs, vaidieniņus varat pataupīt - būs vēl tikai sliktāk, sliktāk un sliktāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
