Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcīnu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu. Iespējams, pirmajai vakcīnas devai bija blaknes – slikta pašsajūta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brīdī un pēc tam.

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu.

Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpēc tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un Panorāma.

Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm.

Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs mirusi, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu.

Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar Pfizer/BioNTech vakcīnu.

Šajā variantā ir vairāk zināmo nekā nezināmo. Kaut ir zināms, ka Eiropā jau ir cilvēki, kas šādu kombināciju ir saņēmuši, par šo kombināciju nav nekādu pētījumu.

Diezgan nopietna problēma ir apstāklī, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcīnas. Nukleīnskābju vakcīnu darbības mehānisma pamatā ir organismā dabīgi notiekošie procesi – transkripcija un translācija, kuri ir nepieciešami proteīnu producēšanai.

Ja organismam trūkst kāda proteīna, tad informācija par to vispirms ar transkripcijas palīdzību tiek nolasīta no DNS un producējas mRNS. Pēc tam translācijas procesā informācija tiek nolasīta no mRNS un producēts proteīns.

Tādā pašā ceļā organisms var producēt jebkuru, arī svešas izcelsmes proteīnu, ja vien ir pieejama attiecīgā mRNS. Nukleīnskābju vakcīnu priekšrocība ir tāda, ka tās ir samērā vienkārši ražot, turklāt ražošanas process dažādu vīrusu vakcīnām ir ļoti līdzīgs un tādējādi viegli pielāgojams.

Galvenais vakcīnu trūkums ir mRNS nepieciešamība iekļūt organisma šūnās – lai varētu sākties proteīnu ražošanas process.

mRNS kodolā nav jānokļūst, taču mRNS vakcīna ir salīdzinoši ļoti nestabila. Salīdzinājumā ar citiem vakcīnu veidiem mRNS vakcīnu ražošana ir ķīmisks process, kurā netiek izmantota šūnu kultūru audzēšana. mRNS arī nevar integrēties cilvēka DNS genomā un to izmainīt.

Savukārt Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektoru vakcīna, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā varianta ir izņemti gēni, kuri ir atbildīgi par vīrusa vairošanos.

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu iznīcina, vēl pirms tā spēj iedarboties.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna satur modificētu šimpanžu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.

Stāsts par abām vakcīnām izklausās līdzīgi. Tomēr īstas pārliecības par to, ka šīs vakcīnas var krustot, man nav.

Salīdzinājumam sena bērnu anekdote: puisītis ar vectēvu staigā pa zooloģisko dārzu, un puisītis jautā – kas tas tāds? Vectēvs stāsta – zirgēzelis. Tēvs viņam zirgs, bet māte ēzeliene. Pieiet pie nākamā voljēra – kas tas tāds? Vectēvs saka – skudrulācis. Puisītis izbrīnīts: tas nevar būt…

Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt Pfizer/BioNTech mRNS vakcīnu.

Man jāteic, ka itin plaši pētījumi ir jau veikti ar variantu – pirmā vakcīna Oksfordas Universitātes/AstraZeneca, otrā – Sputnik V otrā vakcīna.

Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna (līdzīgi kā Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna), kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

Ideja izmantot divus dažādus adenovīrusu tipus ir tāda, ka pēc otrās vakcinācijas imūnā atbilde varētu tikt pastiprināta pret abu vakcīnu kopīgo komponenti – t.i. S proteīnu.

Informācija par šādiem pētījumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnālos, un šī kombinācija tiek atzīta par labu esam.

Tikai es neesmu pārliecināts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai būtu jākļūst par globālo sūtni šai angļu/krievu vakcīnu kombinācijai.

Es pieļauju, ka pēc dažiem mēnešiem, kad būs veikti daudzmaz cienījami pētījumi, labākā kombinācija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pirmo devu, bet kategoriski atsakās no otrās, būs otro devu vakcinēt ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcīnu, kas injicējama tikai vienreiz, kam ir relatīvi mazāk blakņu, kuras lietošana vakcinācijā šobrīd pārtraukta un kuru veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis lietot galvenokārt bezpajumtnieku vakcinēšanai.

Nemēģināšu iztēloties, kā notiktu augstās valsts amatpersonas vakcinācija kopā ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemītniekiem.

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm.

Blaknes vakcīnām ir retas, bet ar recēšanas traucējumiem saistītās blaknes – apmēram vienam uz vienu miljonu vakcinēto. Iespējas saslimt ar Covid–19 pat pēc pirmās saņemtās vakcīnas devas ir itin lielas.

Manuprāt, nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu sasniedzamo rezultātu, sargājot no Covid–19, tāpat nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu blakņu incidenci.

Kampaņa pret vienu vakcīnu noteikti ir veikta ar citu konkurējošu firmu atbalstu. Globālā farmācijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamējot savu produktu un nomelnojot konkurentus.

AstraZeneca sākotnēji vakcīnas pārdeva britiem un Britu sadraudzības valstīm, iemantojot Eiropas piktumu.

Arī breksits Briseles ierēdņiem ir atstājis nepatīkamas mieles, un viņi labprāt publiskai apskatei izcēla katru – pat sīku AstraZeneca neveiksmi.

Protams, jāņem vērā arī īpašo Latvijas gaisotni, kad politisku lēmumu iespaidā pērnā gada nogalē dažas vakcīnas netika iepirktas.

Pēc tam notika savstarpējas politiķu „razborkas”, kad vainu mēģināja uzgrūst vakcīnu loģistikas kompānijai, kurā 7% akciju pieder ārstam, kas savulaik ar vājiem panākumiem balotējies Saeimas vēlēšanām.

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

Tūkstoš antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1% iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā.

Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?

Novērtē šo rakstu:

131
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...