Par Jāņa Dombravas smalko līniju starp nodevību un sakritību
Pietiek lasītājs04.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodevības paranojas liesmās, kas tagad piepilda ne tikai latviešu cilvēku, bet arī dzīvnieku, putnu un zivju sirdis, ieliet vēl vairāk eļļas nolēma Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. To viņš izdarīja kārtējo reizi, dodot mājienu, ka AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, iespējams, ir nodevējs, kurš savu darba algu saņem krievu rubļos.
Uz mirkli izliksimies, ka neatceramies, kāda loma bija Jāņa partijai Krievijas pilsoņiem izsniegto uzturēšanās atļauju sadalē un uzdosim dažus jautājumus par patriotismu pašam Jānim. Mani jautājumi, lai Jānis tos saprastu, būs tādā pašā “valodā” kā viņam.
Kāpēc karodziņu tu, Jāni, sāka nēsāt tikai šogad? Jo saskaņā ar oficiālajiem datiem Donbasā kopš 2014. gada abās pusēs ir gājuši bojā aptuveni 15 000 cilvēku, tostarp Ukrainas karavīri. Pēc tavām domām, sanāk, ka tie ukraiņu karavīri, kuri gāja bojā aizstāvot savu dzimteni pirms 24. februāra, neskaitās un nebija vērti, lai viņu dēļ nēsātu karodziņu?
Kāpēc tu, Jāni, par energoresursu neatkarību atcerējies tikai 2020. gadā, turklāt ļoti savdabīgā formā - aktīvi piedaloties mahinācijās ar Saulkrastu novada zemēm? Jo Eiropa, kuras daļa esi arī tu, militāro atbalstu Ukrainas armijai oficiāli sāka sniegt jau 2014. gadā, un risks, ka Krievija agri vai vēlu nospēlēs gāzes kārti, parādījās ne jau šī gada februārī. Pēc tavām domām, sanāk, ka Kalvītis, kurš it kā turpina pirkt Krievijas gāzi, ir nodevējs, bet tu, kas tīrās sakritības dēļ sāki nodarboties ar sašķidrināto gāzi, kad to darīt jau bija par vēlu, protams, esi patriots?
Cik cilvēku no tavas ģimenes locekļiem, taviem radiniekiem un draugiem pēc 24. februāra turpināja izmantot ienaidnieka gāzi un tādējādi finansēt Krievijas armiju? Jo iespēju Kalvītim it kā kalpot Kremlim rada, pirmkārt, gāzes patērētāji. Pēc tavām domām, sanāk, ka, kad tavi draugi vai radi, lai uzceptu zivi vai uzsildītu ūdeni, iespējams, lieto krievu gāzi, tas ir patriotiski, bet Kalvītis, piegādājot šo gāzi uz jūsu mājām, ciniski nodod dzimteni?
Vienvārdsakot, Jānis Dombrava turpina mūs iepriecināt ar konsekvenci - skaļi kliedz par nodevību tikai tad, kad no tās nekas nav atkarīgs, izņemot viņa priekšvēlēšanu reitingu.
Un vēl. Kā jau teicu, Dombravas vārds izskanēja saistībā ar viņa ļoti aktīvo līdzdalību ne visai caurskatāmajās zemes afērās, kas bija saistītas ar ne visai caurskatāma sašķidrinātās gāzes termināļa plānoto būvniecību. Tad 2020. gadā Dombravam tika uzdoti konkrēti jautājumi par viņa saistībām ar iespējamo Skultes termināļa kuratoru, latviešu izcelsmes amerikāņu enerģētikas uzņēmēju Aloizi Pēteri Ragaušu.
Jautājumi radās trīs iemeslu dēļ: 1) Dombravas loma zemes sadalē starp pagastiem, kuru teritorijā ir plānota termināļa un tā infrastruktūras būvniecība 2) termināļa iespējamā kuratora Ragauša vizītes Latvijā 3) alus, kuru Ragaušs darba laikā baudīja ar nu jau diviem citiem Latvijas patriotiem - ministru Jāni Bordānu un ministru Gati Eglīti.
Toreiz Dombrava aizdomas par Ragauša līdzdalību terminālī pasludināja par sazvērestības teorijām un apliecināja sabiedrībai, ka aiz šīm baumām nav nekas cits kā ļaunas mēles.
Tiem, kas nezina, Ragaušs ir ASV pilsonis, kurš pēdējos 26 savas karjeras gadus pavadīja enerģētikas un dabas resursu nozarē. Šobrīd viņš strādā par revīzijas komitejas locekli kompānijā APA Corporation (APA) kas nodarbojas ar ogļūdeņražu, īpaši naftas un dabasgāzes, atradņu meklēšanu. APA gada apgrozījums ir aptuveni 8 miljardi dolāru jeb ceturtdaļa no Latvijas gada IKP.
Interesanti, ka APA lielākā akciju pakete pieder lielam ieguldījumu fondu sarakstam, kas paši pieder citiem ieguldījumu fondiem, kas savukārt pieder tagad jau trešajam, bet ne pēdējam ieguldījumu fondu sarakstam. Kā jūs saprotat, patiesā labuma guvējus no uzņēmuma darbības, kurā strādā Ragaušs, noteikt bez kapitālieguldījumiem finanšu izmeklēšanā tīri nejauši nav iespējams.
Vēl interesantāk ir tas, ka dažiem ieguldījumu fondiem, kuriem pieder APA akcijas, pieder arī citu fondu akcijas, kuriem arī pieder APA akcijas. Un otrādi. Šīs neticamās sakritības rezultātā desmitiem dažādu fondu, kuru kopējā tirgus vērtība ir triljonos dolāru, visi zināmā mērā pieder viens otram. Salīdzinot ar šo, Lemberga mahinācijas ar ofšoriem ir ne vairāk kā mazu bērnu palaidnības smilšu kastītē mājas pagalmā.
Saskaņā ar CV Ragaušs ir strādājis vai turpina strādāt arī šajos enerģētikas uzņēmumos:
Baker Hughes (uzņēmums nodrošina naftas un gāzes rūpniecību ar produktiem un pakalpojumiem naftas urbšanai),
BP p.l.c. (Lielbritānijas naftas un gāzes uzņēmums),
BP Amoco (naftas un dabasgāzes uzņēmums, kas pieder iepriekš minētajam BP),
El Paso Energy International Co (uzņēmums pārvalda dabasgāzes cauruļvadus),
The Williams Companies (dabasgāzes pārstrāde un transportēšana).
Bet ko par Ragauša acīmredzamajām enerģētiskajām ambīcijām domā pats Dombrava? Un atbilde ir ļoti vienkārša – protams, ka starp augstākā līmeņa amerikāņu enerģētikas funkcionāra vizītēm Latvijā, viņa personīgajām tikšanām ar ministriem bāros un Amerikas gāzes apkalpošanas termināļa celtniecību nav absolūti nekādas saistības. Pēc Dombravas domām, iemesls, kāpēc visi šie notikumi notika un turpina notikt vienlaikus, ir, jā, jūs uzminējāt - parasta sakritība.
Pats par sevi saprotams, ka 2022. gada kontekstā, vismaz uz papīra, “Ragauša projekts” izskatās pamatoti un pat patriotiski, ja tā drīkst teikt. Taču tas nemaina faktu, ka 2020. gadā Dombrava neticami aktīvi centās noliegt saistību starp viņa uzraudzītajām zemes afēram, amerikāņu gāzes lobētāja ietekmi un plānoto gāzes termināļa būvniecību. Esmu pārliecināts, ka secinājumus par iemesliem, kuru dēļ patriots Jānis bija iesaistīts gāzes intrigās un vienlaikus noliedz savu dalību tajās, katrs varēs izdarīt paša spēkiem.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
