Par Jāņa Dombravas smalko līniju starp nodevību un sakritību
Pietiek lasītājs04.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodevības paranojas liesmās, kas tagad piepilda ne tikai latviešu cilvēku, bet arī dzīvnieku, putnu un zivju sirdis, ieliet vēl vairāk eļļas nolēma Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. To viņš izdarīja kārtējo reizi, dodot mājienu, ka AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, iespējams, ir nodevējs, kurš savu darba algu saņem krievu rubļos.
Uz mirkli izliksimies, ka neatceramies, kāda loma bija Jāņa partijai Krievijas pilsoņiem izsniegto uzturēšanās atļauju sadalē un uzdosim dažus jautājumus par patriotismu pašam Jānim. Mani jautājumi, lai Jānis tos saprastu, būs tādā pašā “valodā” kā viņam.
Kāpēc karodziņu tu, Jāni, sāka nēsāt tikai šogad? Jo saskaņā ar oficiālajiem datiem Donbasā kopš 2014. gada abās pusēs ir gājuši bojā aptuveni 15 000 cilvēku, tostarp Ukrainas karavīri. Pēc tavām domām, sanāk, ka tie ukraiņu karavīri, kuri gāja bojā aizstāvot savu dzimteni pirms 24. februāra, neskaitās un nebija vērti, lai viņu dēļ nēsātu karodziņu?
Kāpēc tu, Jāni, par energoresursu neatkarību atcerējies tikai 2020. gadā, turklāt ļoti savdabīgā formā - aktīvi piedaloties mahinācijās ar Saulkrastu novada zemēm? Jo Eiropa, kuras daļa esi arī tu, militāro atbalstu Ukrainas armijai oficiāli sāka sniegt jau 2014. gadā, un risks, ka Krievija agri vai vēlu nospēlēs gāzes kārti, parādījās ne jau šī gada februārī. Pēc tavām domām, sanāk, ka Kalvītis, kurš it kā turpina pirkt Krievijas gāzi, ir nodevējs, bet tu, kas tīrās sakritības dēļ sāki nodarboties ar sašķidrināto gāzi, kad to darīt jau bija par vēlu, protams, esi patriots?
Cik cilvēku no tavas ģimenes locekļiem, taviem radiniekiem un draugiem pēc 24. februāra turpināja izmantot ienaidnieka gāzi un tādējādi finansēt Krievijas armiju? Jo iespēju Kalvītim it kā kalpot Kremlim rada, pirmkārt, gāzes patērētāji. Pēc tavām domām, sanāk, ka, kad tavi draugi vai radi, lai uzceptu zivi vai uzsildītu ūdeni, iespējams, lieto krievu gāzi, tas ir patriotiski, bet Kalvītis, piegādājot šo gāzi uz jūsu mājām, ciniski nodod dzimteni?
Vienvārdsakot, Jānis Dombrava turpina mūs iepriecināt ar konsekvenci - skaļi kliedz par nodevību tikai tad, kad no tās nekas nav atkarīgs, izņemot viņa priekšvēlēšanu reitingu.
Un vēl. Kā jau teicu, Dombravas vārds izskanēja saistībā ar viņa ļoti aktīvo līdzdalību ne visai caurskatāmajās zemes afērās, kas bija saistītas ar ne visai caurskatāma sašķidrinātās gāzes termināļa plānoto būvniecību. Tad 2020. gadā Dombravam tika uzdoti konkrēti jautājumi par viņa saistībām ar iespējamo Skultes termināļa kuratoru, latviešu izcelsmes amerikāņu enerģētikas uzņēmēju Aloizi Pēteri Ragaušu.
Jautājumi radās trīs iemeslu dēļ: 1) Dombravas loma zemes sadalē starp pagastiem, kuru teritorijā ir plānota termināļa un tā infrastruktūras būvniecība 2) termināļa iespējamā kuratora Ragauša vizītes Latvijā 3) alus, kuru Ragaušs darba laikā baudīja ar nu jau diviem citiem Latvijas patriotiem - ministru Jāni Bordānu un ministru Gati Eglīti.
Toreiz Dombrava aizdomas par Ragauša līdzdalību terminālī pasludināja par sazvērestības teorijām un apliecināja sabiedrībai, ka aiz šīm baumām nav nekas cits kā ļaunas mēles.
Tiem, kas nezina, Ragaušs ir ASV pilsonis, kurš pēdējos 26 savas karjeras gadus pavadīja enerģētikas un dabas resursu nozarē. Šobrīd viņš strādā par revīzijas komitejas locekli kompānijā APA Corporation (APA) kas nodarbojas ar ogļūdeņražu, īpaši naftas un dabasgāzes, atradņu meklēšanu. APA gada apgrozījums ir aptuveni 8 miljardi dolāru jeb ceturtdaļa no Latvijas gada IKP.
Interesanti, ka APA lielākā akciju pakete pieder lielam ieguldījumu fondu sarakstam, kas paši pieder citiem ieguldījumu fondiem, kas savukārt pieder tagad jau trešajam, bet ne pēdējam ieguldījumu fondu sarakstam. Kā jūs saprotat, patiesā labuma guvējus no uzņēmuma darbības, kurā strādā Ragaušs, noteikt bez kapitālieguldījumiem finanšu izmeklēšanā tīri nejauši nav iespējams.
Vēl interesantāk ir tas, ka dažiem ieguldījumu fondiem, kuriem pieder APA akcijas, pieder arī citu fondu akcijas, kuriem arī pieder APA akcijas. Un otrādi. Šīs neticamās sakritības rezultātā desmitiem dažādu fondu, kuru kopējā tirgus vērtība ir triljonos dolāru, visi zināmā mērā pieder viens otram. Salīdzinot ar šo, Lemberga mahinācijas ar ofšoriem ir ne vairāk kā mazu bērnu palaidnības smilšu kastītē mājas pagalmā.
Saskaņā ar CV Ragaušs ir strādājis vai turpina strādāt arī šajos enerģētikas uzņēmumos:
Baker Hughes (uzņēmums nodrošina naftas un gāzes rūpniecību ar produktiem un pakalpojumiem naftas urbšanai),
BP p.l.c. (Lielbritānijas naftas un gāzes uzņēmums),
BP Amoco (naftas un dabasgāzes uzņēmums, kas pieder iepriekš minētajam BP),
El Paso Energy International Co (uzņēmums pārvalda dabasgāzes cauruļvadus),
The Williams Companies (dabasgāzes pārstrāde un transportēšana).
Bet ko par Ragauša acīmredzamajām enerģētiskajām ambīcijām domā pats Dombrava? Un atbilde ir ļoti vienkārša – protams, ka starp augstākā līmeņa amerikāņu enerģētikas funkcionāra vizītēm Latvijā, viņa personīgajām tikšanām ar ministriem bāros un Amerikas gāzes apkalpošanas termināļa celtniecību nav absolūti nekādas saistības. Pēc Dombravas domām, iemesls, kāpēc visi šie notikumi notika un turpina notikt vienlaikus, ir, jā, jūs uzminējāt - parasta sakritība.
Pats par sevi saprotams, ka 2022. gada kontekstā, vismaz uz papīra, “Ragauša projekts” izskatās pamatoti un pat patriotiski, ja tā drīkst teikt. Taču tas nemaina faktu, ka 2020. gadā Dombrava neticami aktīvi centās noliegt saistību starp viņa uzraudzītajām zemes afēram, amerikāņu gāzes lobētāja ietekmi un plānoto gāzes termināļa būvniecību. Esmu pārliecināts, ka secinājumus par iemesliem, kuru dēļ patriots Jānis bija iesaistīts gāzes intrigās un vienlaikus noliedz savu dalību tajās, katrs varēs izdarīt paša spēkiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
