Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto "Nacionālās drošības koncepciju 2023”: sniedziet paskaidrojumus, kultūras ministres kundze!
Nacionālās apvienības deputāti05.10.2023.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam kultūras ministrei Agnesei Loginai ("Progresīvie") adresētu deputātu pieprasījumu. Lūdzam dot vārdu 14. Saeimas deputātam Jānim Dombravam, lai motivētu pieprasījumu.
2023. gada 19. septembrī valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu un citu institūciju kopīgi izstrādāto “Nacionālās drošības koncepciju 2023” (turpmāk - Koncepcija).
Šā gada 27. septembri šo Koncepciju izskatīja un apstiprināja Nacionālā drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija, bet 28. septembri Koncepcija tika apstiprināta Saeimā, tādējādi normatīvajam aktam iegūstot likumdevēja gribas apliecinājumu ar atbilstošu juridisku spēku.
Koncepcija ir pieņemta, lai, īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku, mazinātu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Tās 7. nodaļā “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" ir teikts: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās daves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra ari sabiedrisko mediju veidotajam saturam iābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.”
Nacionālās drošības likums noteic, ka koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pinnā darbības gada 1. oktobrim.
Pretrunā ar likumdevēja pieņemto valstisko uzstādījumu Jūs kā par integrācijas un mediju jomu atbildīgā kultūras ministre raidījumā "Spried ar Delfi" paudāt: „Šis ir drošības jautājums, un mēs nevaram pieņemt, ka 2026. gadā mums vairs nebūs nepieciešamības runāt pārbaudītu informāciju krievu valodā”, "uzskatu, ka liela pievienotā vērtība ir tam, ka mēs komunicējam (ar sabiedrību) arī krievu valodā. (..) Mēs pie šī jautājuma (par sabiedrisko mediju raidīšanu krievu valodā arī pēc 2026. gada) atgriezīsimies caur mediju politiku, un tas ir tas, ko mēs arī darīsim. (..) Es plānoju šo jautājumu atkal atvērt (2026. gada termiņa atcelšanu), jo tas ir drošības jautājums.
Ar Šiem apgalvojumiem Jūs faktiski izteicāt apņemšanos nepildīt likumdevēja apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju.
Līdz ar to mēs Jums pieprasām:
1. skaidrot savus publiskos izteikumus par Koncepcijas pārskatīšanu;
2. paskaidrot, vai publiskie izteikumi saistībā ar Koncepcijas drīzu pārskatīšanu atbilst labas pārvaldības principiem;
3. sniegt informāciju, kādas darbības Jūs plānojat veikt, lai īstenotu Koncepcijā noteikto.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
