Iesaki rakstu: 
Sākšu ar citātu: "Mājas ceļ no pamatiem. Bērnus izglīto no pirmās dzīves dienas. Kādus bērnus šodien sagatavosim, tāda būs mūsu nākotne." Tā savā grāmatā "Latvijas intereses. Domas par Latvijas attīstību" vēl nesen rakstīja Krišjānis Kariņš.
Rūpējoties par valsts nākotni un bērnu drošību un labklājību, Ungārijas parlaments ir lēmis neiekļaut pirmsskolas un skolas mācību programmās materiālus, kas propagandē LGBTQ+ idejas, kā arī aizliegt nepilngadīgo vidū izplatīt filmas un grāmatas, kas popularizē homoseksuālismu, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Jaunais likums paredz arī stingrākus sodus par seksuāliem noziegumiem pret bērniem un jauniešiem, kā arī "pedofilu reģistra" izveidi. Par šo likumu ir nobalsojuši 157 no 199 Ungārijas Parlamenta deputātiem.
Bet, re! Krišjānis Kariņš, "turpinot cīņu pret LGBTI kopienas diskrimināciju", Eiropas līderu sanāksmē Briselē bez valdības un Latvijas sabiedrības deleģējuma ir parakstījis atklātu vēstuli, kurā nosoda šo likumu.
Un, lai gan Ungārijas vārds Kariņa parakstītajā vēstulē netiek minēts, starptautiski tā tiek pozicionēta kā "LGBTQ tiesību vēstule, atbildot uz Ungārijas likumu, kas vērsts pret homoseksuāļiem".
Svarīga piebilde: saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma XV panta 2. punktu valstī tiek garantētas fundamentālās pamattiesības ikvienam tās pilsonim. Turklāt kopš 2004. gada spēkā ir Likums par vienlīdzīgu attieksmi, kura 1. pantā ir skaidri noteikts, ka pret visām personām Ungārijas teritorijā ir jāizturas ar vienādu cieņu, nepieļaujot diskrimināciju seksuālas orientācijas un dzimuma identitātes dēļ.
Otra svarīga piebilde: jaunais likums ir lemts, lai aizsargātu gan bērnus no jebkāda veida seksualitātes propagandas, gan ģimenes no tā, ka bērni pretēji vecāku gribai varētu tikt pakļauti LGBTQ+ indoktrinācijai.
Trešā svarīgā piebilde: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā ir teikts, ka vecākiem ir tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību.
"Gandrīz desmit gadus starptautiskajā presē regulāri tiek publicētas neapspriežamas deklarācijas par Ungārijas demokrātijas nāvi. Un lai gan atkal un atkal tiek brēkts: vilks! – nekāda vilka nav. Šoreiz tiek paziņots, ka Ungārija ir pieņēmusi diskriminējošu, homofobisku likumu. Nemaz neiedziļinoties, ka šis likums aizsargā bērnus no jebkādas seksualitātes propagandas, līdz ar to nevar būt diskriminējošs," savā blogā raksta Judīte Varga, Ungārijas tieslietu ministre.
"Likums neizslēdz iespēju klasē vai grupā rīkot aktivitātes, kas saistītas ar seksuālo kultūru, uzvedību, attīstību vai orientāciju, ja vien tās nepropagandē šos tematus. Svarīgi ir, lai ar bērniem runātu kvalificēti eksperti, skaidrojot šos ļoti sensitīvos jautājumus atbilstoši bērnu vecumam un, balstoties uz pierādījumiem, tādējādi veicinot viņu pareizu audzināšanu saskaņā ar vecāku vai likumīgu aizbildņu norādījumiem. Ungārijā ikviens var brīvi paust savu seksuālo identitāti pēc saviem ieskatiem, jo Ungārijas tiesību akti katrai minoritātei pilnībā garantē visas pamattiesības. Taču vienlaikus likums garantē arī vecāku tiesības un pienākumu izglītot savus bērnus. Te nav nekā diskriminējoša," skaidro Judīte Varga.
Līdz ar to premjera Kariņa un vēl sešpadsmit citu ES dalībvalstu vadītāju parakstītā vēstule ir radījusi mākslīgu konfliktu starp bērnu tiesībām un LGBTQ+ tiesībām.
Nīderlandes premjers Marks Rute jau ir paziņojis, ka darīs visu, lai "nospiestu Ungāriju uz ceļiem".
Uz to Ungārijas premjers Viktors Orbans nekavējoties atbildēja, ka "ungāri ceļos metas vien trijos gadījumos: Dieva, tēvzemes un mīļotās sievietes priekšā".
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Ungārijas bērnu aizsardzības likumu ir nosaukusi par apkaunojošu. Atbildot uz to, ir publicēts oficiāls Ungārijas valdības paziņojums, kur par apkaunojošu nosaukts fon der Leienas komentārs, jo tajā "tiek pausts aizspriedumains politisks viedoklis bez iepriekš veiktas objektīvas izmeklēšanas", turklāt šis paziņojums ir "balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem", jo "nesen pieņemtais Ungārijas likumprojekts aizsargā bērnu tiesības, garantē vecāku tiesības un neattiecas uz to personu seksuālo orientāciju, kas vecākas par astoņpadsmit gadiem, tāpēc tajā nav diskriminējošu elementu".
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons šo likumu ir nosaucis par "lielu soli atpakaļ", piebilstot: "Tā ir kultūru un civilizāciju cīņa, kurā mums ir jāpiedalās. Mēs nepiekāpsimies nevienā jautājumā."
Zīmīgi, ka Francijas prezidents lieto vārdu "cīņa", lai apzīmētu procesus starp valstīm Eiropas Savienības iekšienē! Šādi viņš varbūt ir centies novērst publikas (vai pats savu) uzmanību no tās kultūru un civilizāciju sadursmes, kas briest viņa paša valstī – starp musulmaņu ieceļotājiem un Francijas pamatiedzīvotājiem.
Taču tajā cīņā, par kuru runā Makrons, kultūra un civilizācija ir tikai vienā ierakumu pusē. Otrā pusē ir moderna agresīvi destruktīva ideoloģija, kas vēl nav kļuvusi ne par kultūru, ne par civilizāciju. Un nekad arī nekļūs, jo tā ir garīgi un fiziski neauglīga. Tā nav atklāta divu līdzvērtīgu pretinieku cīņa. Nē, tā ir tāda lienoša cīņa, ar kādu slimība cīnās pret veselību. Tā nav cīņa uz dzīvību un nāvi. Tā ir nāves cīņa pret dzīvību.
Eiropas nākotnes vīzija ir apkopota oficiālā Eiropas Komisijas reklāmā "NextGenEU". Tajā teikts, ka jaunā Eiropa būs zaļa, digitāla, vesela, stipra un vienlīdzīga – un ne pušplēsta vārda par ģimenes vērtībām un mazo tautu valodu saglabāšanu. Nākotnes vīziju šajā klipā iemieso transpersona Končita Vursts un divas sievietes maigā apskāvienā.
Skaidrs, ka premjers Kariņš pārstāv jaunās Eiropas vērtības. Bet kādā veidā viņš pārstāv Latvijas vērtības? Un vai tās maz vairs ir savienojamas? Jaunā Eiropa mācēs par sevi pastāvēt arī bez Kariņa, bet vai Latvija varēs pastāvēt, ja tās vadītāji namu cels uz neomarksisma "iekļaujošās vienlīdzības" smiltīm un neaizstāvēs savus bērnus, tautu un valsti?
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
