Par atteikumu sniegt informāciju no Iedzīvotāju reģistra
Uldis Apsītis, PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora pienākumu izpildītājs02.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ierindas pilsonim, kam nav pieejas publiskajām datu bāzēm un personu datiem, var izrādīties ļoti grūti tiesā pēc piekritības iesniegt civilprasību pret kādu augstu valsts amatpersonu. Kā jau ziņots, par to pārliecinājās Pietiek pārstāvis, gatavojoties iesniegt prasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi: saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzskatu ierindas pilsonim vispirms ir, „izmantojot personiskos kontaktus”, jānoskaidro amatpersonas personas kods. Turklāt pat šādā gadījumā ierindas pilsonim neesot tiesību oficiālā ceļā uzzināt amatpersonas deklarēto adresi, lai iesniegtu prasību tiesā pēc piekritības. Šodien ar nebūtiskiem īsinājumiem publicējam PMLP pārstāvja oficiālo skaidrojumu:
„Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentā (turpmāk - Departaments) tika saņemts izskatīšanai Lato Lapsas 2012.gada 19.janvāra pieprasījums, ar kuru L.Lapsa papildina savu 2012.gada 18.janvāra pieprasījumu. Pieprasījumā L.Lapsa lūdz izsniegt informāciju par LR pilsones Jutas Strīķēs (pieprasījumā norādīts personai piešķirtais personas kods) deklarēto dzīvesvietas adresi.
Pieprasījumā L.Lapsa norāda, ka pieprasītā informācija tiks izmantota prasības pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai tiesā sakarā ar personisko prasījumu par goda un cieņas aizskārumu publiskā telpā. Informācija tiek pieprasīta, jo, sniedzot tiesā prasības pieteikumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 2.punktu, jānorāda personas dzīvesvieta un tiesas nosaukums.
Pieprasījuma pielikumā tika pievienots dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu LVL 6,00 (seši lati) apmērā par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra.
Izskatot L.Lapsas pieprasījumus, Departaments konstatē, ka pieprasījumos netika norādīta pieprasīto ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojuma būtība un netika pievienots dokuments, kas to apliecinātu, proti, pieprasījumiem nav pievienots dokuments, kas apliecina L.Lapsas pieprasījumā norādīto informāciju, kā rezultātā Departamentam nav tiesiska pamata L.Lapsam sniegt pieprasīto informāciju no Iedzīvotāju reģistra. (..)
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 2.panta otro daļu, Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Pārvalde. Šā likuma 3.pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti, likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā iekļaujot un aktualizējot ziņas par šim personām.
Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi. Šā likuma 8.pantā noteiks, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Tādējādi, Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, kas tiek aizsargāta ar likumu.
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 17.pantu, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde, attiecīgās pašvaldības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs savas kompetences ietvaros izsniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas. Šā likuma 19.pantā noteikts, ka fiziskās un juridiskās personas var saņemt Iedzīvotāju reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata.
Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība" 8.punktā noteikts, ka pieprasījumā norāda:
8.1. ziņu pieprasītāja vārdu (vārdus), uzvārdu un personas kodu (juridiskai personai - nosaukumu un reģistrācijas kodu Nodokļu maksātāju reģistrā);
8.2. dzīvesvietas adresi (juridiskai personai - juridisko adresi);
8.3. nepieciešamo ziņu apjomu un izsniegšanas veidu;
8.4. pieprasot ziņas par citu personu:
8.4.1. pamatojumu ziņu saņemšanas nepieciešamībai un to apliecinošu dokumentu;
8.4.2. ziņu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikta cita kārtība;
8.4.3. datus, pēc kuriem var identificēt personu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Līdz Departamenta noteiktajam termiņam L.Lapsa nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina pamatojumu ziņu saņemšanas nepieciešamībai.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.punktā noteikts, ka ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Ziņas no Iedzīvotāju reģistra par citas fiziskās personas dzīvesvietu ir tiesības saņemt, ja tas atbilst kādam no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem tiesiskajiem nosacījumiem.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantam, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
Departamentam, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, ir pienākums nodrošināt likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Departamentam ir pienākums pārliecināties par personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, tajā skaitā tiesības pieprasīt dokumentu, kas pamato ziņu saņemšanas nepieciešamību.
Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. (..)
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu, Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu un 8.pantu, Iedzīvotāju reģistra likuma 17. un 19.pantu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6., 7. un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, kā arī un Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība" 8.4.1. apakšpunktu, nolemts: atteikt Lato Lapsam izsniegt no Iedzīvotāju reģistra ziņas par Jutas Strīķes deklarēto dzīvesvietas adresi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
