Iesaki rakstu: 
AirBaltic 2014. gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 14 miljonu eiro tīro peļņu. Lidsabiedrība arī paaugstinājusi sākotnējo tīrās peļņas prognozi visam gadam.
Aviokompānijas airBaltic pasažieru rādītāji gan konkrētos reisos, gan kopumā skatāmi kontekstā ar airBaltic uzlabotiem peļņas rādītājiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados kopš restrukturizācijas uzsākšanas, kad airBaltic saskārās ar neizpratni par pasažieru skaita samazināšanos, aviosabiedrībai ikvienā pārskata periodā izdevās panākt rezultātu uzlabošanos. Neskatoties uz sarežģījumiem austrumu tirgos, airBaltic ir izdevies 12 miljonu eiro zaudējumus pērn pirmajā pusgadā pārvērst 14 miljonu eiro tīrajā peļņā attiecīgajā periodā šogad.
Kā jau publiski esam ziņojuši iepriekš, ģeopolitiskais saspīlējums austrumos rada airBaltic ļoti sarežģītus tirgus apstākļus, kas izraisījuši tranzīta pasažieru skaita samazināšanos. Neraugoties uz to, mēs esam panākuši ievērojamus izmaksu ietaupījumus ar uzlabotu lidojumu kapacitātes pārvaldību, izmaksu kontroli un paaugstinātu efektivitāti, pateicoties mūsu modernizētajai un vienkāršotajai flotei, kurā ir divu tipu lidaparāti. Papildus operatīvajiem uzlabojumiem, mums ir izdevies arī restrukturizēt iepriekšējās saistības pret Latvijas Krājbanku. Sasniegtie pozitīvie rezultāti mums palīdzēs turpināt pielāgošanos tirgus apstākļiem un uzlabot tiešos lidojumus no Baltijas reģiona ziemas sezonā.
Ņemot vērā samazināto pieprasījumu, airBaltic šī gada pirmajā pusgadā samazinājusi kapacitāti un pārtraukusi lidojumus uz Odesu, Simferopoli un Kaļiņingradu. airBaltic arī uzrādījusi zemākus ienākumus, ko izraisījis kritums transfēra lidojumu ienākumos, kamēr ienākumi no tiešajiem lidojumiem ir pieauguši. Tiešo lidojumu pasažieru īpatsvars ir palielinājies un šobrīd veido 52%, salīdzinot ar 50% 2013.gada pirmajos sešos mēnešos.
AirBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. 2014.gada vasarai airBaltic ieviesa sešus jaunus galamērķus – Burgasa un Varna (Bulgārija), Palma de Maljorka (Spānija), Bukareste (Rumānija), Gēteborga (Zviedrija) un Aberdīna (Skotija).
|
Jan-Jūn |
2013.gada 1.pusgads |
2014.gada 1.pusgads |
Izmaiņas |
|
Tīrā peļņa |
-12,45 milj. EUR |
14,49 milj. EUR |
+26,94 milj. EUR |
|
RASK (ieņēmumi par vienību) |
7,46 EUR centi |
7,26 EUR centi |
-3% |
|
Ieņēmumi no pasažiera |
101,56 EUR |
99,23 EUR |
-2,33 EUR |
|
Pasažieri |
1,34 miljoni |
1,26 miljoni |
-7% |
|
Ieņēmumi |
152,67 milj. EUR |
140,45 milj. EUR |
-8% |
* airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
