Par 2. pensiju līmeņa 1. pusgada ieguldījumu bēdīgajiem rezultātiem: varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?
Aivars Strakšas20.09.2023.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas mājas lapā ir publicēti 2. pensiju līmeņa rezultāti par 1. pusgadu. Ņemot vērā to, ka 2. pensiju līmenis ir gan sabiedrības, gan politiķu uzmanības centrā, vēlos pievērst uzmanību dažiem faktiem. Turklāt mums ir jauna valdība un jauns labklājības ministrs, uz kura pleciem tagad gulstas arī atbildība par 2. pensiju līmeņa ieguldījumiem un turpmāko politiku. Tātad kādā situācijā jaunais ministrs saņem 2. pensiju līmeni, un cik liela naudas izteiksmē paliek atbildība uz iepriekšējiem ministriem G. Eglīti un Eviku Siliņu, kas šobrīd ir arī valdības vadītāja?
Ja skatāmies uz vidējo ienesīgumu 6,5% un to, ka visi ieguldījumu plāni ir strādājuši ar peļņu, var šķist, ka viss ir labi un pensiju ieguldījumi ir drošībā. Diemžēl tas ir tālu no patiesības. Privātie pensiju fondi, kuriem ir uzticēti ieguldījumi, nespēj nodrošināt pat pamatsummas saglabāšanos, par ienesīgumu, kas vismaz tuvu segtu inflācijas radītos zaudējumus, nemaz nerunājot.
Kopš 2019. gada beigām, kad sākās ar Covid saistītās ekonomikas problēmas, VSAA ir pārskaitījusi pensiju fondiem 4,25 miljardus eiro, saņēmusi 2,13 miljardus eiro. Tātad pensiju fondu palielinājumam, neņemot vērā peļņu/zaudējumus no ieguldījumiem, jābūt 2,12 miljardiem eiro. Ja 2019. gada beigās uzkrājums bija 4,5 miljardi eiro, tad uz 30.06. 2023. būtu jābūt 6,62 miljardiem, taču ir tikai 6,37 miljardi, tātad zaudējumi ir 260 miljonu eiro apmērā. Ja paskatāmies no citas puses, tad 2022. gada zaudējumi bija 880 miljoni eiro, un šogad 1. pusgadā ir atpelnīti 367 miljoni eiro. Zaudējumi joprojām kopā ar pagājušā gada rezultātiem ir 513 miljoni eiro.
Un tagad pats bēdīgākais - uzkrātā inflācija kopš 2019. gada decembra ir 32,6%. Tātad naudas, kas bija ieguldīta uz 2019. gada beigām pirktspēja ir samazinājusies par apmēram trešdaļu.
Vai 2. pensiju līmenis tiek labi pārvaldīts?
Es neko neteiktu, ja ieguldījumi būtu brīvprātīgi. Cilvēkiem tiek dota iespēja izvēlēties un atbildēt pašiem par savām kļūdām. Taču 2. pensiju līmenis ir obligāts, neatstājot iespēju izvēlei. Turklāt politiķi zina, ka pensiju fondu turētāju rokās nav instrumentu, kas varētu garantēt vismaz bezzaudējumu rezultātu.
Vai var būt citādi?
Jā, igauņi parādīja, ka var. Tā bija Igaunijas politiķu izšķiršanās dot brīvu izvēli.
Mūsu bijušais labklājības ministrs G. Eglītis, kuram bija iespēja un pienākums pret sabiedrību rūpēties par 2. pensiju līmeņa ieguldījumu saglabāšanos, savu pienākumu neizpildīja un šo jautājumu nevirzīja kaut vai publiskai apspriešanai, nemaz nerunājot par kādiem priekšlikumiem valdībā vai Saeimā.
Iepriekšējā labklājības ministre E. Siliņa kaut kādu diskusiju uzsāka, taču piedāvājumi tika veidoti pensiju fondu turētāju lobija ietekmē. Par brīvprātību nebija ne runas.
Varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?
Ja pensiju fondi nevar garantēt ieguldījumu saglabāšanu, tad nedrīkst arī ar varu uzspiest ieguldīt daļu savas algas 2.pensiju līmenī. Tiem, kuri nevēlas paļauties uz veiksmi un labu laimi, ir jādod iespēja pašiem lemt par saviem uzkrājumiem vecumdienām.
Parūpēsimies paši par savu nākotni un nobalsosim par brīvprātīgu 2. pensiju līmeni!
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
