Par 2011.gada 8.janvāra negadījumu pie dzīvojamās mājas Matīsa ielā 41, Rīgā
Krists Leiškalns, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Komunikācijas nodaļas vadītājs06.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu "Skandalozais "Rīgas namu pārvaldnieks" mēģinājis "atkratīties" no atbildības par paša apsaimniekotu namu" SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Sabiedrība) paskaidro, ka tā 2011.gada 21.aprīlī ir saņēmusi Kristīnes Baltvilkas (1.iesniedzēja) iesniegumu, kurā iesniedzēja lūgusi izmaksāt kompensāciju par negadījumu, kas noticis 2008.gada 8.janvārī [pašvaldības uzņēmums droši vien domājis 2011. gadu - red.piez.], dēlam uzkrītot sniegam no dzīvojamās mājas jumta Matīsa 41.
Sabiedrība divas reizes ir pieprasījusi iesniedzējai iesniegt dokumentus par notikušo negadījumu, lai varētu izlemt jautājumu par Sabiedrības pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Papildus norādot, ka Sabiedrība negadījumā brīdī bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību un ka gar dzīvojamo māju Matīsa ielā 41 ir bijušas novilktas norobežojošās un brīdinājuma lentas.
2011.gada 2.maijā Sabiedrībā saņemts Ingas Tarasevičas iesniegumu (2.iesniedzēja), kurā iesniedzēja norādījusi, ka viņas dēlam 2008.gada 8.janvārī uzkritis sniegs no dzīvojamās mājas jumta Matīsa 4, lūgusi atlīdzināt zaudējumus un samaksāt morālo kompensāciju. Uz minēto iesniegumu Sabiedrība kļūdaini norādījusi, ka dzīvojamā māja Matīsa ielā 41 nav tās pārvaldīšanā.
Atkārtoti 2.iesniedzēja iesniegusi līdzīga satura iesniegumu 2011.gada 30.jūnijā, kad Sabiedrība, atvainojoties par nepareizi sniegto informāciju, pieprasījusi 2.iesniedzējai iesniegt dokumentus par notikušo negadījumu, lai varētu izlemt jautājumu par Sabiedrības pienākumu atlīdzināt zaudējumus.
Papildus atbildē norādīts, ka Sabiedrība negadījumā brīdī bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību un ka gar dzīvojamo māju Matīsa ielā 41 ir bijušas novilktas norobežojošās un brīdinājuma lentas.
Neviena no iesniedzējām nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu, ka minētais negadījums noticis, nav norādījušas, kādi zaudējumi iesniedzējām radušies vai kādas kompensācijas vēlētos saņemt.
Attiecībā uz iecirkņa „Centrs” teritorijā esošajām dzīvojamām mājām 2011.gada 8.janvārī bija spēkā Sabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas prasības gadījumā dotu iespēju Sabiedrībai saņemt apdrošinātāja konsultācijas attiecībā uz pienākumu atlīdzināt radītos zaudējumus vai arī cietušajām trešajām personām saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Sabiedrība vairākkārt (3 vēstulēs) ir pieprasījusi iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai varētu tos iesniegt apdrošinātājam.
Saskaņā ar Civillikuma (CL) 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. CL 1773.pants nosaka, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. No minētā izriet, ka tiešie un netiešie zaudējumi ir jāatlīdzina.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) prettiesiska rīcība; 2) tiesību aizskārēja vaina; 3) zaudējumu esamība; 4) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.
Līdz pat šim brīdim nav iesniegti ne pierādījumi, ne pamatotas prasības par zaudējumiem. Ja tādas būs, iespējams, ka tas būs civiltiesisks strīds, kur katrai pusei ir jāpierāda apstākļi, uz kuriem tā balstās.
Sabiedrība nav saņēmusi dokumentus no Rīgas pilsētas pašvaldības policijas par ierosināto administratīvo procesu, ne arī lēmumu par administratīvo pārkāpumu. Acīmredzot, šī informācija ir Iesniedzēju rīcībā. Tā kā publiskots ir vienīgi dokuments par administratīvās lietas uzsākšanu, bet nav dokumentu par administratīvā soda piemērošanu, jādomā, ka lieta ir izbeigta bez konkrēta rezultāta.
Sabiedrības rīcībā nav dokumentu (dokumenti, fotofiksācija, liecinieku liecības vai jebkādi citi pierādījumi) par notikuma faktiskajiem apstākļiem, laiku, vietu, sekām, kā arī prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai kompensāciju. Uz iesnieguma pamata Sabiedrība nav tiesīga jebko maksāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
