papildināts - Saeima balsojumā nokaunas un tomēr nepakļaujas antisemītiskai kurnēšanai

Trešdien bija bažas, ka izdabājot vēlētāju noskaņojumam, Saeimas vairākums varētu nobremzēt grozījumus vēlēšanu likumā, kas pēc ebreju kopienas iniciatīvas paredzēja atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darba laiku pagarināt no pulksten 20 līdz pulksten 22. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, iekšējās diskusijās frakcijās kā arguments šo grozījumu nobremzēšanai bija izvirzīta no vēlētājiem reģionos izskanējusī kurnēšana par īpašu pretimnākšanu ebreju kopienas vēlmēm. To, ka šādu kurnēšanu dzirdējis, Pietiek bija gatavs atzīt tikai ZZS deputāts Ingmārs Līdaka. Neoficiāli zināms, ka šādi argumenti izskanējuši arī Vienotības frakcijā.

Lai formāli nedotu iemeslu pārmetumiem par antisemītismu, bija plāns grozījumus noraidīt maigā formā – nevis nobalsojot pret tiem, bet nepiešķirot tiem steidzamību, kas nozīmē, ka likuma norma līdz 17. septembrim nepagūs pieņemt un izsludināt. Saeimas lielākās frakcijas Vienotība vadītāja vietniece Ilze Viņķele Pietiek balsojuma priekšvakarā atzina: pēc diskusijām izlemts, ka deputātiem būs brīvais balsojums. „Attieksme ir tāda, ka vēlēšanas ir vēlēšanas un dažādas grupas ir dažādas grupas – ja vienai izdara izņēmumu, tad kas mums būs, piemēram, ar jūrniekiem, kuri nevar nobalsot arī pa pastu?” pamatoja politiķe. Pati Viņķele grozījumus atbalstīšot, bet tiem, kas būs pret, jāspēj argumentēt, lai izslēgtu interpretācijas par antisemītisku noskaņojumu. Pati Viņķele, tiekoties ar vēlētājiem, nekādas iebildes pret pretimnākšanu ebreju kopienai neesot dzirdējusi.   

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa Pietiek skaidroja, ka ņemts vērā gan reģionu, gan atsevišķu mediju viedoklis. „Aizņemtības dēļ frakcijas sēdē nebiju. Frakcijā ir aktīvas diskusijas, tika nolemts atbalstīt, bet ne abos lasījumos vienā dienā. Reģioni, protams, vēlas saglabāt darba laiku līdz pulksten 20. Arī daži mediju pārstāvji norāda uz problēmām veidot raidījumus no pulksten 20 līdz 22,” ar īsziņas starpniecību skaidroja Āboltiņa, atzīstot, ka aizņemtības dēļ trešdien nav bijusi frakcijas sēdē. Jautājumu, vai šāds Saeimas lēmums nevar tikt traktēts kā antisemītisma izpausme, Āboltiņa atstāja neatbildētu.   

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija izvairīgs, sakot, ka par to tiks izlemts ceturtdienas rītā pirms balsojuma. „Man ir vienalga, vai tos rezultātus uzzina stundu ātrāk vai vēlāk. Tas nu ir jautājums, kas vēlētājus vismazāk uztrauc,” teica Brigmanis, bet atbalstu grozījumiem arī nesolīja. ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka Pietiek atzina, ka ir domīgs, vai „dažu ortodoksālu ebreju dēļ” vērts tērēt vairāk nekā 14 tūkstošus latu, ko izmaksās dažu vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarināšana.  Tad jau labāk šo naudu bijis iztērēt papildu iecirkņu atvēršanai Īrijā vai Lielbritānijā, kur tā dēļ nobalsojušo skaits palielinātos par vairākiem simtiem. Līdaka atzina, ka no vēlētājiem dzirdējis kurnēšanu par pretimnākšanu vienai nelielai sabiedrības grupai. „Tas bija Vidzemes pusē, pļāpājot ar vēlētājiem Alūksnes mazbānīša svētkos,” atminējās politiķis.

Jāatgādina, ka ebreju reliģiskā kopiena bija lūgusi pagarināt vēlēšanu norises laiku, ņemot vērā, ka tās notiks sestdienā, 17. septembrī, kad ebrejiem ir sabats. Vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti pulksten 20:00, bet ebreju Sabata svētki beidzas pulksten 20:36, tādēļ vismaz 70 ticīgie ebreji nevarēs piedalīties Saeimas vēlēšanās, jo sabatā visiem ticīgajiem ebreju draudzes locekļiem saskaņā ar jūdaisma ticības kanonu ir aizliegts veikt jebkādu darbu, tātad arī balsot. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz, ka 11.Saeimas vēlēšanās līdz pulksten 22, nevis pulksten 20, kā noteikts, katrā pašvaldībā strādās vismaz viens vēlēšanu iecirknis, Liepājā un Daugavpilī darba laiks tiks pagarināts diviem vēlēšanu iecirkņiem, bet Rīgā - četriem vēlēšanu iecirkņiem. Šos iecirkņus varēs noteikt vietējās vēlēšanu komisijas.

Tikai ceturtdienas rītā par to, kā balsot, tāpat kā ZZS izlems arī Par labu Latviju frakcija, atzina tās vadītājs Edgars Zalāns. Bez diskusijām atbalstīt šos grozījumus sola Nacionālās apvienības frakcija un Saskaņas centra frakcija, apstiprināja attiecīgi Einars Cilinskis un Valērijs Agešins.

Saeimas balsojums 8. septembrī:

Novērtē šo rakstu: