Paņirgt par Šleseres „kūša saktu” drīkst, bet par Siliņas paltrakkleitu – tā jau ir naida runa!
Juris Jansons, tiesībsargs03.09.2023.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībā seksisms un diskriminācija plašākā nozīmē ir konstatējama gan dažādu preču un pakalpojumu reklāmās, augstā sabiedrības tolerancē pret vardarbību ģimenē, gan darba vidē un pat Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumā.
Eiropas līdztiesības institūts 2022. gadā ir publicējis jaunākos datus par dzimuma līdztiesību Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai gan Latvijas kopējais rezultāts (16. vieta no 27) ir drīzāk vidējs, tomēr dati atspoguļo arī izteikti negatīvas tendences. Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu segregācija izglītības jomā (izglītības jomas, kurās pārsvarā mācās "sievietes" vai "vīrieši"), tādējādi radot nevienlīdzību. Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.
Ņemot vērā minētos datus, pēdējo nedēļu tendences gan medijos, gan publiskajā retorikā atspoguļojot seksismā un dzimuma stereotipos balstītus komentārus par sieviešu politiķu izskatu (piemēram, kleitas fasonu), vecumu un to saistību ar gatavību pildīt sabiedrībā nozīmīgus (piemēram, premjeres) amatus, diemžēl nepārsteidz. Ar šādu seksismā balstītu attieksmi saskaras ne vien sievietes, kas izvēlas savu karjeru saistīt ar politiku, bet arī virkne citu sieviešu, kas ir izvēlējušās darboties publiski pamanāmos amatos – žurnālistes, uzņēmumu vadītājas, ierēdnes.
Šīs sievietes nevar paļauties, ka viņu profesionalitāte tiks vērtēta pēc līdzšinējiem profesionālajiem sasniegumiem, bet, ieņemot attiecīgus amatus, ir jāpieņem arī ar amata pienākumu izpildi nesaistīti aizskaroši izteikumi.
Esmu novērojis arī negatīvu tendenci plašsaziņas līdzekļu darbā – atsevišķu politiķu un komentētāju dzimumu stereotipos balstītie izteikumi (piemēram, "Kas tas par paltraku!", "Rīta kleita?") tiek nekritiski pārpublicēti, tādējādi tos izplatot un normalizējot vēl plašāk.
Aicinu ikvienu sabiedrības locekli izvērtēt savus iekšējos aizspriedumus, un kā tie neapzināti ietekmē to, kā tiek "patērētas" ziņas un uztverta sieviešu darbība publiskajā vidē. Arī šie stereotipi un ar tiem saistītā negatīvā publicitāte var ietekmēt to, vai ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sava dzimuma var justies drošs piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Savukārt plašsaziņas līdzekļus aicinu ievērot žurnālistu ētikas prasības un savu darbību īstenot godprātīgi, izvairoties no tālākas personu stereotipizācijas publikācijās.
Visbeidzot atgādinu, ka par naida runu, kas balstīta uz dzimuma pamata, ir paredzēta kriminālatbildība. Savukārt interneta platformām ir pienākums kontrolēt naida runas izpausmes portālu komentāru sadaļās atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā "Delfi pret Igauniju" paustajām atziņām.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
