Palīdzot Rejai šobrīd, tiek palīdzēts arī tiem, kam palīdzība būs nepieciešama nākotnē
Zanda Briķe03.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rejas stāstu var iedalīt divās daļās – pirmā, kurā viņa pēc iekļūšanas malumednieku lamatās vairākus mēnešus mēģināja sadzīvot ar savām neesošajām kājiņām, un otrā – kur viņas dzīvei tiek dota iespēja no jauna uzsākties pilnvērtīgi!
Tajā novembra dienā, kad Reja pārnāca, es nezināju neko – ne to, kā viņai palīdzēt, ne to, kurš mans lēmums ir vispareizākais. Es vien ļāvos savam iekšējam impulsam, ko es pēc tam gan smejoties dēvēju par drosmes trūkumu – atstāt Reju dzīvu un tālāk ļauties nezināmajam.
Brīdī, kad publicēju savu pirmo lūgumu pēc palīdzības, es sapratu – eu, bet mums var izdoties! Tas nekas, ka tajā pašā dienā mirkli pirms sava sauciena pēc palīdzības es uz Reju skatījos ar šausmās saķertu galvu un domāju – ko es esmu izdarījusi un kāpēc es viņu neiemidzināju?!
Ziedotāju atsaucība bija fenomenāla un mums izdevās kopā savākt ap 3000 EUR, ar ko tika nosegti abi Rejas kāju īsināšanas operāciju rēķini, pēcoperācijas ārstēšana un uzturēšana, iebruģēts nepārprotams ceļš uz Rejas spēju kādreiz atkal staigāt. Pašreiz mums ir palikuši ap 600 EUR no šīs summas, un mums ir nepieciešams vēl mazdrusciņ palīdzības, lai spētu spert pirmos soļus uz Mēness.:)
Šo trešdien tika veikta Latvijā pirmreizēja, unikāla operācija - Rejas kājiņās tika ievietoti implanti, pie kuriem vēlāk stiprinās protēžu otro daļu – mākslīgās kājiņas. Operācija tika veikta būtībā pēdējā brīdī – garākā kājiņa visus šos mēnešus apņēmīgi dzīvoja savu brūču pilno dzīvi, kauls no iekšpuses plēsa pušu ādu, sagādājot ne mazums raižu man un pašai Rejai. Brīdī, kad veica implantēšanas operāciju, atklājās, ka arī otrā kājā ir sācies iekaisums un ir sācis krāties šķidrums.
Kopējās ārstēšanas izmaksas būs ap 1000 EUR atkarībā no tā, cik ilgi Reja pavadīs stacionārā (pašreiz iesaka atstāt viņu stacionārā vismaz 15-30 dienas, lai maksimāli izslēgtu iespēju, ka operētajās kājās varētu rasties infekcija un implanta atgrūšana).
Papildus nepieciešamie izdevumi ir ap 600 EUR Rejas kāju otrās daļas izveidei. Esmu ļoti pateicīga visiem, kas jau atsaucās Rejas stāstam, un atkārtoti lūdzu palīdzību, lai šo sekmīgi uzsākto un neizmērojami vērtīgo darbu spētu paveikt līdz galam un lai Reja pēc mēneša spētu nostāties pati uz savām kājām.
Tā bija necerēta veiksme, ka par Rejas situāciju ieinteresējās veterinārārsts, kas jau iepriekš ir lūkojies uz dzīvnieku protezēšanas iespējām un vēlas šo tēmu Latvijā zinātniski attīstīt un izpētīt. Tādējādi šī stāsta fundamentālais mērķis ir ilgtspējīgums un pielietojamība. Pētījuma autors uzsver, ka var jau pasūtīt un ievietot gatavu implantu no ārzemēm par 5000 EUR, bet viņš vēlas noskaidrot, cik daudz ir iespējams paveikt Latvijā un cik šīs iespējas izmaksā, un tas var kļūt par pamatu turpmākai praksei.
Mums arī nesavtīgu palīdzību ir snieguši citi visdažādākā veida profesionāļi – gan ar padomiem, gan materiāliem, gan konsultācijām – kopā izveidojot ap mums apbrīnojamu drošības loku.
Grūtos brīžos mani stiprina saņemtā atsaucība un doma, ka, palīdzot Rejai šobrīd, tiek palīdzēts arī tiem, kam palīdzība būs nepieciešama nākotnē.
Rejas stāsta sākums ir šeit:
https://www.facebook.com/zanda.brike/posts/1946290902074052
Konts: LV67UNLA0050004126510
Saņēmējs: Zanda Briķe
Mērķis: Rejas protezēšanai
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
