Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Saistībā ar minētajā publikācijā pausto un gūtajiem secinājumiem, aicinām iepazīties nepastarpināti ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas 2018. gada 11.decembra rīkojuma Nr.239 „ Par Valsts katastrofu medicīnas plāna apstiprināšanu” 24.pielikumu "MĀKSLĪGAS PLAUŠU VENTILĀCIJAS RESURSU SADALES PRINCIPI COVID-19 PANDĒMIJAS LAIKĀ LATVIJĀ (REKOMENDĀCIJAS)"
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Pasaules Veselības organizācija savās vadlīnijās "Ētika un COVID-19: resursu piešķiršana un prioritāšu noteikšana" pieļauj pacientu prioritizēšanu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka, lai arī pasaules veselības aprūpes sistēmām ir pienākums nodrošināt labāko no viņu spējām, nodrošinot adekvātu veselības aprūpes nodrošināšanu visiem, tomēr tas var nebūt iespējams pandēmijas laikā, kad veselības resursi varētu būt ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu izmantošana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, bet šīs traģiskās izvēles Pasaules veselības organizācijas ieskatā var ētiski pamatot.
Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas laikā medicīnas resursu pieprasījums Latvijā var pārsniegt kapacitāti (piemēram, intensīvās terapijas nodaļās gultas vietu skaitu vai mākslīgās plaušu ventilācijas iespējas), Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi šo resursu sadales principu aprakstu krīzes apstākļiem. Šīs rekomendācijas ir balstītas uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajiem principiem, kā arī uz citu valstu pieredzi un rekomendācijām.
Atbilstoši šajās rekomendācijās norādītajam pandēmijas izraisītā situācijā, kurā ir būtiski ierobežota medicīnas resursu pieejamība, veselības aprūpes darbinieku rīcību ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, īstenojot tos atbilstoši situācijai un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību. Veselības aprūpes darbinieku rīcības pamatā ir cieņa pret dzīvību, nodrošinot veselības aprūpi neatkarīgi no pacienta tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskiem uzskatiem un stāvokļa sabiedrībā un nepieļaujot jebkāda veida diskrimināciju.
Turklāt rekomendācijās noteikto resursu sadales principu 2. un 3.punkts noteic, ka, iestājoties ierobežotas resursu pieejamības situācijai, lēmumus par prioritizēšanu, ārstēšanas uzsākšanu un turpināšanu pieņem, izvērtējot “labāko sagaidāmo dzīves kvalitāti”. Respektīvi, stacionēšana intensīvās terapijas nodaļā balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Turklāt vecums pats par sevi nav kritērijs lēmumu pieņemšanai par pacientu prioritizēšanu, taču ierobežotu resursu apstākļos ir jāizvērtē izdzīvošanas iespējas, blakus slimības un sagaidāmā dzīvildze, lai sniegtu pēc iespējas lielāku labumu lielākam pacientu skaitam.
Kā norāda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska, daudzās valstīs spēkā ir tā sauktā “ētiskā vienošanās”, kas balstās principā “lielākais labums lielākam cilvēku skaitam”. Lielāko labumu parasti izvēlas saistībā ar dzīvildzi (kuram ir lielākas izredzes izdzīvot) un ar dzīves kvalitāti. No bioētikas viedokļa pacientu dalīšana ir pieļaujama, taču, izslēdzot jelkādu diskrimināciju un balstoties tikai uz medicīniskām indikācijām.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
