Iesaki rakstu: 
Jaunā aizsardzības ministra Arta Pabrika pārstāvētā Sabiedrība citai politikai 26. oktobrī saņēmusi dāsnu 8 000 latu ziedojumu no Vasīlija Meļņika, kura uzņēmumam Rīgas kuģu būvētava ar Aizsardzības ministriju ir daudzmiljonu līgums par patruļkuģu piegādi. Tīri formāli Meļņiks esot ziedojis vēl pirms valdības apstiprināšanas, turklāt SCP nav vienīgā partija, kurai uzņēmējs ieskaitījis ziedojumu, Pietiek norāda Pabriks.
„Es nedomāju, ka Meļņika kungs būtu cilvēks, no kura būtu jābaidās saņemt ziedojumus. Es nedomāju, ka viņam ir tāda reputācija, no kuras mums būtu jābaidās,” uzsver Pabriks. Meļņiku viņš pazīstot arī personiski, bet kopš stāšanās aizsardzības ministra amatā ar uzņēmēju neesot ticies. „Protams, ka Latvija ir maza, mēs visi viens otru pazīstam, satiekamies pieņemšanās vai vēl kaut kur. Tas atskaites punkts ir, vai tie lēmumi ir caurspīdīgi,” saka ministrs. Meļņiks ceturtdien uz Pietiek zvaniem un īsziņā nosūtīto jautājumu neatbildēja.
Meļņikam daļēji piederošā Rīgas kuģu būvētava vēl premjera Aigara Kalvīša (TP) un aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP) laikā ar Aizsardzības ministriju noslēgusi 38 miljonu latu vērtu līgumu par piecu patruļkuģu būvi Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēkiem. Iepirkums apvīts ar skandāliem kaut vai tādēļ, ka atklājās – patiesībā patruļkuģu būve pēc Rīgas kuģu būvētavas pasūtījuma uzsākta Vācijā.
Iepriekš no Aizsardzības ministrijas amatpersonām izskanējusi neapmierinātība par kuģu piegādes līguma nosacījumiem. „Tas, kas attiecas uz Meļņika līgumiem ar Aizsardzības ministriju, tur jau viss ir izdarīts iepriekšējo divu, trīs ministru laikā. Nav paredzami nekādi lēmumi, kuros man būtu jāiesaistās,” skaidro Pabriks.
Tīri formāli Meļņiks esot ziedojis vēl pirms valdības apstiprināšanas, turklāt SCP nav vienīgā partija, kurai uzņēmējs ieskaitījis ziedojumu, norāda Pabriks. 27. septembrī vēl dāsnāku ziedojumu 10 000 latu apmērā Meļņiks ieskaitījis citai Vienotības partijai - Jaunajam laikam. 18. oktobrī vēl citai Vienotības partijai - Pilsoniskajai savienībai 7 000 latu ziedojis Jānis Davidovičs, kurš savulaik ieņēmis amatu Meļņika uzņēmumā Tosmares Kuģubūvētava. Sazvanīts Davidovičs Pietiek uzsvēra, ka tā esot tikai sakritība, par kuru viņš nav zinājis. Jau vismaz sešus gadus viņam ar Meļņiku neesot nekādu darījumu. Jau vairākus gadus viņš praktizē kā zvērināts advokāts un Pilsoniskajai savienībai ziedojis simpātiju dēļ. Davidovičs arī esot iesaistījies šajā partijā.
Pietiek jau rakstīja, ka iepriekšējam aizsardzības ministram Imantam Lieģim (Pilsoniskā savienība) nesakrita viedoklis ar partijas līderi Ģirtu Valdi Kristovski jautājumā par to, vai Aizsardzības ministrijas politiskajai vadībai jātiekas aci pret aci ar uzņēmējiem, kuriem ir saimnieciski līgumi ar ministriju. Konkrētajā gadījumā runa bija par uzņēmumu Skonto būves un Neja un Ko neapmierinātību par Lieģa neatsaucību. Tas Pilsoniskās savienības iekšienē un Aizsardzības ministrijas koridoros raisīja baumas par partijas kasei, iespējams, garām aizgājušu ziedojumu. Lieģis ministrijā bija ieviesis praksi ar uzņēmējiem tikties tikai oficiālā formātā, atbildīgo ierēdņu klātbūtnē.
Pabriks neatbild, vai pieturēsies pie tik dzelžainas prakses, tomēr uzskata, ka, runājot par saimnieciskiem jautājumiem, tikšanās jāorganizē oficiāli. „Es netaisos izvairīties no uzņēmējiem, ja uzņēmēji nāk godīgi apspriest lietas. Mēs esam ieinteresēti, lai uzņēmēji pelna, lai viņi pelna Latvijā un lai viņi dod valstij labumu. Es nejūtos nekomfortabli par to, jo tad jau mēs vispār ne ar vienu uzņēmēju nevaram runāt, kamēr partijas nesaņem finansējumu no valsts budžeta,” uzskata jaunais aizsardzības ministrs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
