Nulles deklarācija – tas ir ļoti nopietni

Kā bijušais VID ģenerāldirektora vietnieks esmu vairākkārt aicināts izteikties par to, kāpēc tad Latvijai ir vajadzīga nulles deklarācija. Tad nu es atgādinu – galvenais iemesls nulles deklarācijai ir tas, ka tad, ja tāda deklarācijā valstī nav bijusi noteikta, fizisko personu auditiem ir ļoti maza jēga. Piemēri ir varbūt nesamērīgi, bet dažu šādu pārbaužu rezultātus Latvijā joprojām sauc par „puķu biznesu”, ar kuru var nopelnīt miljonus un ierakstīt tos deklarācijā, un šādu piemēru ir bijis daudz vairāk, nekā mums liekas. Pēdējais no skaļajiem bija tā saucamais „Magoņu keiss”, bet par to mazliet vēlāk.

Pirmie, kas šajā valstī šajā valstī ir izturējuši pārbaudi ar deklarācijām (tajā skaitā nulles deklarācijām – amatu uzsākot), ir mūsu ierēdņi un amatpersonas. Dažu šo ierēdņu „neaizskaramība” arī ir likusi pamatus gan izmeklēšanas, gan tiesu praksei par šādiem gadījumiem, kā arī parādījusi iespējas izvairīties no patiesā mantiskā stāvokļa izmaiņu deklarēšanas.

Ne jau puķu un citu miljonu deklarēšana šobrīd ir svarīga. Svarīgi, ka, sākot valsts darbu, amatpersonu un ierēdņu deklarācijās var un varēja norādīt gluži neticamus peļņas avotus un palikt nesodītiem. Atcerēsimies kaut vai tos deputātus, kas bija uzrādījuši gluži neticamus skaidras naudas uzkrājumus, uzsākot darbu vēl iepriekšējā Saeimā. Turklāt es neuzsveru nepieciešamību sodīt personas par to, ka likums nav precīzs un kaut ko nav noteicis par pārkāpumu, bet gan norādu, ka līdz šim likums it kā bija stingrs, bet izmeklēšanas rezultātā gandrīz vienmēr noskaidrojās, ka nekas nav pārkāpts.

Lūk, deFacto un Dienas minētie nesenie lielākie skaidras naudas uzkrājēji:

1. Anatolijs Romaņuks (Tautas kontrole) 272 600 latu

2. Raimonds Ansons (ŠRP-LPP/LC) 178 800 latu + 30 000 eiro

3. Valdemārs Gailītis (ZRP) 182 000 eiro

4. Aivars Birulis (ZZS) 150 000 latu

5. Edgars Krūmiņš (Vienotība) 76 764 latu

6. Ainārs Dābols (ZRP) 25 000 latu + 35 000 eiro

7. Henrijs Frīdenbergs (ŠRP-LPP/LC) 45 000 latu

8. Dzintars Zaķis (Vienotība) 41 790 latu

Lūk, deFacto un Dienas minētie lielākie parādnieki:

1. Valdemārs Gailītis (ZRP) 2 512 000 eiro

2. Dmitrijs Trofimovs (ZRP) 1 678 618 latu

3. Marija Vorobjova (ŠRP-LPP/LC) 944 899 latu

4. Jānis Āboliņš (SC) 813 114 latu

5. Ainārs Dābols (ZRP) 968 777 eiro + 31 249 latu

6. Imants Parādnieks (NA-VL!/TB/LNNK) 614 311 latu

7. Valdis Liepiņš (ZRP) 658 179 eiro + 197 139 Kanādas dolāru

8. Gatis Sprūds (NA-VL!/TB/LNNK) 523 095 eiro + 34 630 latu

9. Edmunds Sprūdžs (ZRP) 125 479 eiro + 241 790 latu

10. Aivars Birulis (ZZS) 300 000 latu

Atgādināšu, ka tas viss bija publicēts Diena.lv 2011. gada 11. septembrī, tātad pirms pusgada. Pa šo laiku dažiem ir veikti samērā nelieli uzrēķini, bet visā visumā stāvoklis ir palicis tāds, kāds tas ir deklarēts amatpersonu deklarācijās.

Ar to es gribu teikt, ka deklarēties var un vajag, turklāt deputāti saņēma drosmi un uzrādīja visai ievērojamus uzkrājumus, toties tagad tas ir izdarīts un pārbaudes pabeigtas. Turklāt par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās ne tikai ir paredzēta kriminālatbildība, bet sabiedrībai ir pat zināma viena skaļa izmeklēšana, kas 2011. gada 21. oktobrī ir beigusies ar notiesājošu spriedumu Ziemeļu rajona tiesā V.Vaškēviča lietā .

 Fizisko personu deklarācijas aizpildīšana nav ne tik bīstama kā amatpersonu deklarācijas aizpildīšana, nedz arī saistīta ar „politisku pakaļdzīšanos”, tāpēc no tiem vairāk nekā 100 000 cilvēkiem, kam būtu jādeklarējas, tāds īsts apdraudējums ir varbūt 1000 politiķu un svarīgu amatpersonu radinieku un biznesa partneru lokam, bet pārējie, ja neizdarīs muļķības, ir drošībā.

Juristiem liksies interesanta arī sodu noteikšana par nulles deklarācijas iesniegšanu jau pēc datuma, uz kuru ir jādeklarē mantas stāvoklis: tas ir pretēji visiem principiem – noteikt sodu ar „atpakaļejošu datumu”, bet no otras puses – tas tautai dod tādas pašas tiesības un iespējas kā tiem, kas savas deklarācijas jau ir iesnieguši, vēl būdami amatpersonas, turklāt paredz vēl mazākas iespējas tikt pieķertiem, kur nu vēl nopietni sodītiem. Tas ir ļoti demokrātiski un atbalstāmi!

Vēl mazliet par „Magoņu keisu”, par kuru gan nav īstu iemeslu uztraukties, jo gan jau, ka izmeklēšana ir veikta rūpīgi, bet tas ļauj mums visiem saprast, kas tad tiek norādīts deklarācijās, kas no tā tiek izmeklēts un kas tiek beigās konstatēts.

Lūk, kā mūs visus par šo gadījumu jau toreiz informēja portāls Pietiek: portāls informēja, ka Uģa Magoņa 2009. gada ienākumi izskatās šādi: kāda Helēna Bibika viņam atdevusi parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu, no Krievijas uzņēmuma Eriga par kapitāldaļām viņš saņēmis 675 tūkstošus eiro, bet dividendēs no SIA Diamond Company (iepriekšējais nosaukums – Hanza Jūras vārti) – 402 tūkstošus dolāru.

Portāls vēstīja, ka līdz pagājušā gada decembrim Magonim piederējusi puse kapitāldaļu Hanza Jūras vārtos, kas arī devusi pusi no kompānijas oficiāli izmaksātajām dividendēm – 398 tūkstošiem latu. Arī vismaz daļai no Bibikas atmaksātajiem parādiem izcelsme skaidri redzama: tieši Bibikai piederējuši otri 50% no Hanza Jūras vārtiem, un tātad viņai tikusi arī otra puse no dividendēm, kas nodrošinājusi trešo daļu Magonim atmaksātās summas.

Lai gan Hanza Jūras vārtu, kura pamatnodarbe ir kravu transporta ekspedīcija, 2009.gada apgrozījums bijis 2,8 miljoni latu, peļņa – gandrīz 247 tūkstoši latu, un gada pārskata vadības ziņojumā bija īpaši norādīts, ka uzņēmumam ir "pietiekami augsta maksātspēja", Magonis 35% uzņēmuma kapitāldaļu Bibikai pagājušā gada novembrī atdevis faktiski par velti, - Lursoft datu bāzē šāda īpašnieku maiņa fiksēta, bet Magoņa amatpersonas deklarācijā neparādās, ka viņš par tām būtu saņēmis kādu samaksu, vēsta Pietiek.

Toties LDz vadītāja īpašumā atlikušos 15% Hanza Jūras vārtu kapitāldaļu viņš Krievijas uzņēmumam Eriga, kā rāda deklarācija, mēnesi vēlāk pārdevis par 675 tūkstošiem eiro, ziņo portāls.

2011. gada 22. jūnijā Hanza Jūras vārti tiek pārdēvēti par SIA Diamond Company, bet jau 6. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosina uzņēmuma maksātnespējas lietu. Piecas dienas vēlāk tiesa ieceļ maksātnespējas administratoru, vēsta Pietiek. Vienlaikus 22. jūnijā par bijušo Hanza Jūras vārtu jauno īpašnieku ir kļuvis kāds 1985.gadā dzimis Jānis Pilainis, bet Bibika atbrīvojusies arī no uzņēmuma valdes locekles posteņa...

Un nobeigumā gribu teikt, ka mazo cilvēku māna – iedrošinot, ka deklarēties nevajag, ka nav nekas jādara, ja viņam pieder tikai Zemesgrāmatā reģistrēti īpašumi un tamlīdzīgi, tad nekur nav jāiet. Patiesībā citas iespējas nebūs – tieši tagad, aizpildot nulles deklarāciju, ir jāpārdomā viss, kas ģimenei pieder, iespējams, pie reizes daļa mantas ir jānodod bērniem, tai jāuzliek hipotēka, jānodala un jānodeklarē laulāto kopīgā manta. Pārdzīvojot pirmo krīzi, daudzām ģimenēm ir parādi, iespējams, kādam draud maksātnespēja, – tas viss ir cieši saistīts ar nulles deklarāciju, pret kuras aizpildīšanu es ieteiktu izturēties ļoti atbildīgi.

Novērtē šo rakstu: