Notiek neticamais: iedzīvotājiem izdodas apturēt koku izciršanu Rīgā
Imants Liepiņš12.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Briestošo ārkārtas vēlēšanu tuvums Rīgā vai drīzāk gan “selektīva politika”, ja runa ir par dažādiem investoriem — nav skaidrs iemesls, kāpēc kokiem un apstādījumiem iepriekš tik naidīgā Rīgas dome un būvvalde pirmo reizi Mežciemā nostājusies iedzīvotāju (un koku) pusē.
Mežciems ir salīdzinoši kompakts, tāpēc blīvi apbūvēts mikrorajons Rīgā — galvenokārt no deviņstāvu mājām sastāvošo dzīvojamo masīvu no trim pusēm ieskauj Biķernieku, Šmerļa un Juglas mežu masīvi, kas nozīmē, ka iekšpagalmos koku skaits ir stipri niecīgs. Taču, tā kā tieši Mežciema vidū esošo pagaidām neapbūvēto platību nopirkusi kāda igauņu kapitāla firma, tā vispirms pārbūvēja un paplašināja veco, zaļo tirdzniecības centru Penta, lai pēc tam ķertos klāt kokiem.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija negaidīti paziņoja, ka pēc divām izbraukuma sēdēm samazinājusi cērtamo koku skaitu no 77 līdz 10. Pirmo iesniegumu no SIA Estera Holding komisija saņēma aizvadītā gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus.
Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem, bet speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 (!) viedokļus, jo tiem iedzīvotājiem, kam logi iziet uz pagalmu, nevis Biķernieku un Šmerļa mežu pusi, pagalmos augošie koki ir vienīgie redzamie.
Balstoties uz sabiedrības viedokli, projekta attīstītājs iesniedza jaunu apbūves projekta pieteikumu, kurā samazināts izbūvējamā objekta apjoms zemesgabala ziemeļu daļā, tajā saglabājot apstādījumu zonu. Līdz ar to arī cērtamo koku skaits tika samazināts līdz 10 kokiem, kā arī paredzēti apmēram 40 jauni koku stādījumi visā teritorijā.
Šī attieksme krasi kontrastē ar pašvaldības darbību identiskā situācijā — netālu esošajā Dzelzavas ielā, kur vietējie iedzīvotāji jurista Jāņa Mauļa aktivitāšu rezultātā arī savāca vairāk nekā 1500 parakstus pret zaļās zonas izciršanu (kā vēlāk izrādījās) Lidl veikala būvniecības dēļ, taču tur Rīgas dome (toreiz vēl Nila Ušakova vadībā) un tās apakšstruktūras darīja visu iespējamo, lai koki tiktu izcirsti. Vietējie iedzīvotāji tikmēr apšaubīja pašu faktu, vai kārtējā lielveikala celtniecība tur vispār ir ekonomiski pamatota, norādot: apstādījumi viņiem ir svarīgāki nekā kārtējais veikals, jo kilometra rādiusā jau tagad atrodas 9 lielveikali, no kuriem divi ir svaigi rekonstruēti un paplašināti.
Rīgas domes struktūru nostājas maiņu varēs vērot no tās reakcijas uz nākamo patlaban aktuālo parakstu vākšanu. Rīdzinieki trīs nedēļu laikā savākuši vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu par ieceri Brīvības ielā 207, bijušā sporta biedrības Marss velotreka vietā, izveidot nelielu parku. Parakstu vākšanu iniciējusi Teikas apkaimes biedrība un inovāciju kustība Vefresh.
"Šis zemes gabals, uz kura aug vairāki desmiti simtgadīgu koku, ir valsts īpašumā, un tā ir vienīgā vieta plašā apkārtnē, kur par minimāliem līdzekļiem var ierīkot parku. Rīgas dome atbalsta šo ieceri, tomēr VNĪ vēlas tur būvēt biroju ēku," pauž parakstus vācošie iedzīvotāji.
Vienlaikus aktīvisti norāda: lai gan nekāds finansējums biroju ēkai nav izdalīts un nav zināms, kad tas varētu notikt, VNĪ vēlas izcirst ilggadīgos kokus jau tuvākajā laikā. Pilsētnieki arī vērš uzmanību, ka Teikas un VEF apkaime ir viena no nedaudzajām Rīgā, kur iedzīvotājiem sasniedzamā attālumā nav neviena parka. Parakstīties par iniciatīvu ir iespējams ne tikai "Manabalss.lv", bet arī klātienē — VEF Kultūras pilī.
Parakstīties var: https://manabalss.lv/palidzi-aizsargat-ilggadigu-koku-izcirsanu-un-izveidot-parku-bijusa-velotreka-marss-vieta/show
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
