Iesaki rakstu: 
Twitterī katru dienu neiztiek bez kāda "cepiena". Tajā tiek atlaisti ministri un pulcējas eksperti teju visās nozarēs – epidemiologi, hidrologi, militāristi utt. Tur bija sanākuši arī zīmolveži, kuri raisīja diskusiju zem leģendārā laikraksta "Atmoda" bijušās galvenās redaktores Elitas Veidemanes ieraksta par kādu jaunu ēstuvi/bāru, kas savai izkārtnei "patapinājusi" "Atmodas" logotipu.
Kā var noprast no E.Veidemanes rakstītā, logotipa izmantošana šim mērķim nav tikusi saskaņota ne ar vienu, kam potenciāli būtu kādas tiesības to ļaut vai neļaut izmantot (vismaz līdz šim brīdim zem Twitter ieraksta neviens nav atzinies). Tā kā mēdzu pa laikam uztapināt kādu logo, pievienoju savus 10 centus.
Pat, ja logo nav reģistrēts LR Patentu valdē, tas nenozīmē, ka jebkurš to var brīvi izmantot. Tā nav bezsaimnieka manta, pat ja laikraksts jau sen kā neiznāk. Svarīgi, ka darba autortiesības ir neatņemamas – neviens nevar pasludināt šo darbu par savu kā tikai tā veidotājs/mākslinieks. Logo īpašumtiesības, visticamāk, piekrīt laikraksta "Atmoda" izdevējam. Tādējādi abu pēdējo tiesības ir aizskartas.
Vēl pamanīju, ka cilvēki jauc logotipa un zīmola (brenda) jēdzienus. Lai arī sadzīvē tos nereti lieto kā sinonīmus, tas nav precīzi. Logotips ir grafiskā zīme (teksts, simbols), bet zīmols/brends ir kas daudz lielāks! Ļoti īsi sakot, zīmols ir sajūtu un asociāciju kopums, kuru radīšanā ir ieguldīts liels darbs, un kas beigu galā nosaka tā vērtību.
Twitter diskusijā cilvēki argumentē, ka "Atmodas" burtveidols nav unikāls, bet izmantots kāds no 1980. gadu beigu standarta fontiem, tādējādi attaisnojot nelegālo patapinājumu. Tās, protams, ir blēņas. Īpaši mūsu lakonizācijas un "primitivizācijas" ērā, kad visi logo sāk līdzināties viens otram un cilvēkam ar netrenētu aci izskatās, ka „Arial” vai „Tahoma” ir vienīgais pasaulē pieejamais burtveidols.
Tiklīdz burtveidols ir inkorporēts logotipā (ar savām proporcijām, retinājumu, krāsu...) un ir aizgājis tautās, kļūstot par zīmolu, viss – tas ir unikāls autordarbs ar savu vērtību, un tā patapināšana ir zādzība.
Ceru, ka "patapinātāji" pratīsies korekti atrisināt šo nepatīkamo situāciju – vai nu vienojoties par zīmola izmantošanas tiesībām, vai arī mainot izkārtni. Lai gan acīmredzami, ka ēstuves saimniekiem bija interese izmantot izkārtni tieši šādā izpildījumā, piesaistot klientus ar "Atmodas" zīmolu, ne nosaukumu.
P.S. Ja var ticēt komentāros paustajam, tad šīs ēdināšanas iestādes īpašnieki ir bijušie kafejnīcas "Leningrad" īpašnieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
