Noklusēšana, sīkas blēdības un izvairīšanās nepalīdz – VID vadībai nākas atklāt jaunpieņemto finanšu policistu kvalifikāciju

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam. Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta.

Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija. Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gadā norādīja, ka informācijas pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Tiesa toreiz norādīja - sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā ori valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Cīrule domāja citādi un pieprasītās informācijas sniegšanu aprīļa sākumā atteica, cita starpā norādot, ka informācijas atteikums apstrīdams administratīvajā rajona tiesā. Taču… sniedzot paskaidrojumus tiesai, kas bija ierosinājusi administratīvo lietu, Cīrule jau rakstīja ko pilnīgi citu - patiesībā informācijas sniegšanas atteikums esot apstrīdams Finanšu ministrijā, tāpēc lieta administratīvajā tiesa neesot skatāma.

Pēcāk VID ģenerāldirektore gan bija spiesta rakstiski atvainoties par šo „kļūdu”, turklāt ar viņu par šo tēmu bija sazinājusies arī Finanšu ministrija. Nu, kad Pietiek pārstāvis jau bija sagatavojis jaunu pieteikumu administratīvajai tiesai un darījis to zināmu VID, ir izrādījies, ka dienesta vadība savu viedokli pēc četrarpus mēnešu ilgas stīvēšanās ir mainījusi un pieprasīto informāciju ir bijusi gatava tomēr sniegt.

Paradoksāli ir tas, ka pēc visiem šiem noklusēšanas mēģinājumiem beidzot publiskotā informācija rāda – nekas īpaši slēpjams VID vadībai nemaz nav bijis, un darbā pieņemtajiem Finanšu policijas darbiniekiem ir bijis visnotaļ adekvāta un atbilstoša iegūtā izglītība un kvalifikācija.

Novērtē šo rakstu: