Nodokļu parādnieku sarakstā – prāvs pulks advokātu, notāru un tiesu izpildītāju
Lato Lapsa08.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotais nodokļu parādnieku saraksts, kas datēts ar pagājušā gada decembri, izrādījies neparasts, - tajā pēkšņi prāvā pulkā parādījušies bijušie un tagadējie tiesu izpildītāji, notāri, maksātnespējas administratori un arī advokāti.
Simtprocentīgi apgalvot, ka runa ir tieši par konkrētiem uzskaitīto profesiju pārstāvjiem, visos gadījumos nevar, jo sarakstā nav minēti nodokļu parādnieku personas kodi, un liela daļa tajā fiksēto aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz jautājumiem – vai sarakstā minētie tiešām ir viņi, kā viņu nodokļu parāds radies un kā plānots to dzēst.
Taču virknei nodokļu parādnieku vārdu un uzvārdu salikumi ir tik reti sastopami, ka faktiski nav šaubu – VID sarakstā iekļautie ir labi zināmi, atsevišķos gadījumos arī medijos sliktā gaismā parādījušies tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, advokāti un notāri.
Šo „zīmīgo” vārdu un uzvārdu uzskaitījums, kas datēts ar pagājušā gada decembra sākumu un kurā otrajā ailē ir minēts VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, bet trešajā - parāda summa, attiecībā uz kuru piemērots nodokļu atbalsta pasākums, ir šāds:
Roberts Šilings 261,380.79 0.00
Daniels Neibergs 219,804.43 0.00
Jānis Ilzēns 210,168.31 0.00
Ingūna Bobrovska 181,735.31 177,450.15
Argita Jaunsleine 136,380.11 0.00
Edgars Karelis 80,320.28 0.00
Kaspars Seleckis 72,628.27 0.00
Agris Taurenis 58,897.20 0.00
Mārtiņš Zalāns 47,983.89 0.00
Ivetta Kalugina 39,920.39 39,920.44
Kalvis Dūrītis 38,079.75 0.00
Inga Muciņa 36,503.08 34,399.06
Ilze Pilsētniece 21,387.67 21,386.55
Lauris Liepa 14,933.62 14,932.17
Valters Gencs 12,743.59 0.00
Uldis Zeps 8,375.30 8,652.41
Sanija Sproģe 6,339.34 7,229.33
Inese Bože 6,189.61 0.00
Lai gan lielākā daļa no nodokļu parādniekiem izvēlējās par labāku uz jautājumiem neatbildēt, atsevišķi sarakstā minētie atzina – tie tiešām esot viņi. Piemēram, zvērināta tiesu izpildītāja Ivetta Kalugina (nodokļu parāda summa – 39,9 tūkstoši eiro) teic – jā, viņai kā nodokļu maksātājai piemērots nodokļu atbalsta pasākums.
„Vienmēr apzinīgi esmu pildījusi pienākumus pret valsti un laikus veikusi regulāros nodokļu maksājumus valstij. Lai pārvarētu īslaicīgi radušās nodokļu nomaksas grūtības un turpinātu veiksmīgi savus amata pienākumus, esmu izmantojusi VID doto iespēju un pieteikusies VID atbalsta pasākumam nokavējuma naudas dzēšanai,” skaidro I. Kalugina, piebilstot, ka bez kavēšanās veic visus ikmēneša maksājumus saskaņā ar VID lēmumā par atbalsta pasākuma piemērošanu norādīto.
Savukārt cita tiesu izpildītāja Inese Bože informē, ka VID sarakstā minētais nodokļu parāds (nepilni 6200 eiro) ir par 2017.gada novembri un ir ticis nomaksāts 29.decembrī. „Termiņš nomaksai bija 25.decembris, neparedzētu apstākļu dēļ nokavēju termiņu un apmaksu veicu minētajā datumā,” skaidro I. Bože.
„Jā, uz šo brīdi man ir izveidojies nodokļu maksājumu parāds, kura atmaksu esmu saskaņojusi ar VID, kuru, ņemot vērā ik mēneša biroja apgrozījumu plānoju termiņā atmaksāt. Nodokļa parāds izveidojies garākā laika posmā sakarā ar klientu plūsmas cikliskumu,” skaidro notāre Inga Muciņa.
Arī notāre Ingūna Bobrovska skaidro, ka „nodokļu parāds 175010,73 EUR apmērā ir izveidojies, ņemot vērā notāra darbības specifiku un darbības ciklu. Parāda atmaksas grafiks ir saskaņots ar atbildīgajām valsts institūcijām un atbilstoši tam tiek atmaksāts no notāra biroja regulārajiem ieņēmumiem”.
Taču nācās saskarties arī ar cita veida reakciju. Uz jautājumu, vai viņš ir tas Lauris Liepa, kam VID publiskajā datu bāzē norādīts nodokļu parāds 14,933.62 eiro apmērā, advokātu biroja „Cobalt” vadošais partneris Lauris Liepa vispirms paziņoja, ka šo informāciju nekavējoties pārbaudīšot, bet pēc tam – ka „mans grāmatvedis ziņo, ka šis nav mans gadījums”.
Tomēr uz precizējošu jautājumu – vai viņš tātad apgalvo, ka nodokļu parādnieku sarakstā, kas atrodams VID mājas lapā, atrodamais Lauris Liepa ar jau minēto nodokļu parāda summu ir nevis viņš, bet kāds cits Lauris Liepa, advokāts skaidru atbildi vairs nesniedza, vien minot, ka „drošības dēļ palūgšu VID izziņu par parāda neesamību”.
Tikmēr VID publiski pieejamā informācija par 1971. gadā dzimušo saimnieciskās darbības veicēju Lauri Liepu rāda pilnīgi citu ainu – izrādās, ir darīšana pat ar ļoti „rūdītu” nodokļu parādnieku: kopš 2017. gada sākuma dati par nodokļu parādniekiem ir publicēti kopumā 24 reizes, un 22 no tām L. Liepam ir fiksēts „VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro”. Tas nozīmē – cilvēks gandrīz nepārtraukti ir bijis nodokļu parādnieks.
VID tikmēr skaidro, ka „konkrētajā kategorijā nav vērojamas īpašas izmaiņas nodokļu parādnieku skaita ziņā”, turklāt pieredze liecinot, ka lielākā daļa advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru nenonāk nodokļu parādnieku sarakstā, jo nodokļu maksājumus pārsvarā veic noteiktajā termiņā un apmērā. Savukārt tie minēto profesiju pārstāvji, kas atrodas nodokļu parādnieku sarakstā, lielākoties esot deklarējuši saimnieciskās darbības rezultātā maksājamas nodokļu saistības, taču maksājumus nav veikuši savlaicīgi, bet atsevišķiem sarakstā esošajiem minēto profesiju pārstāvjiem parāds veidojies arī nodokļu kontroles rezultātā.
„Jāatzīmē, ka persona var nodarboties ar vairākiem saimnieciskās darbības veidiem (ciktāl to neierobežo konkrēto darbības jomu regulējošie normatīvie akti), savukārt nodokļu deklarācijas netiek sniegtas atsevišķi par katru darbības veidu. Tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka, piemēram, advokāta nodokļu parāds ir saistīts tieši ar advokāta pakalpojumu sniegšanu (iespējams, advokāts vienlaikus arī apsaimnieko sev piederošo nekustamo īpašumu vai tml.),” skaidro VID.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
