Iesaki rakstu: 
Ļoti klusi noritēja ievērojama 25 gadu jubileja nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji V. Birkavs un E. Levits. Nodevīgajam tāpēc, ka armijas kodols palika Latvijā ar pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām. Ar ģimenēm to skaits sasniedza 200 000. Izveda kara tehniku un demobilizēja iesaucamos un nelielu daļu virsnieku.
Jānis Aivars Baškers, Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, bij. Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors, atvaļinātais pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim” 2005.g. pastāstīja: ”Bez Baltijas kara apgabala štāba Rīgā bija arī Ziemeļrietumu robežapsardzības karaspēka štābs, 15.Gaisa desanta armijas štābs, Pretgaisa aizsardzības korpusa štābs, Gaisa spēku un flotes izlūkdienestu galvenās mītnes u.c.
Bija lielākas iespējas organizēt pretestību saiknē ar partijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un interfrontes organizācijām, balstoties uz iepriekšējos gadu desmitos Rīgā un Latvijā atvaļinātajiem visiem militāristiem, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija aptuveni 200 000 agresīvi noskaņotu cittautiešu, kam ar Latviju bija un ir maz sakara, tikai ierasta vēlme diktēt savus noteikumus, izvirzīt prasības un iegūt materiālus labumus.
Mūsdienās vēl joprojām no krievu sabiedrības pārstāvju puses izskan viedoklis, ka arī viņi ir atbalstījuši Latvijas neatkarību. To ļoti minimāli var attiecināt uz atvaļinātajām militārpersonām.”
Kas ir mainījies šodien? Tie paši okupantu pūļi ar savām prasībām pēc Krievzemes Latvijā. Pēc Slāvlatvijas.
Šodien par tādu zīmīgu datumu varturi klusē, jo galveno Kremļa kurmi E. Levitu koloniālaijai (okupācijas) perioda inteliģencei uzdots ievirzīt par ‘’Nācijas tēvu”.
Koloniālā perioda inteliģence pēc Dž. Neru vērtējuma ir nācijas vislielākā nelaime pēc formālās neatkarības atgūšanas. Tā pat ir noorganizējusi aptauju, kurā jautāts, kāds ir atbalsts Levitam vispār. Tādu jautājumu uzdodot, iedzīvotāji atbild, ka vairākums atbalsta. Ja būtu jautāts pēc būtības par viņa darbību Latvijas labā, piemēram, vai atbalstāt E. Levita uzspiesto Latvijai lielkrievu šovinistu milzīgo skaitu, tad rezultāts būtu pretējs.
Tādas aptaujas, kurās nepaskaidro personas novērtējumu pēc padarītiem darbiem, bet pārsvarā pēc izskata vai pēc spējas runāt vispārējas frāzes, ir manipulatīvas un melīgas. Levitu uzspiež ar varas saldmi uzpirktie deputāti.
Krievija šeit varēja atstāt pēc līguma, ko parakstīja Levits, ap 200 000 krievu aģentu kopā ar līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskatāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem kopā ar ģimenes locekļiem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts.
Pret sagatavoto nodevīgo līgumu protestēja pie Brīvības pieminekļa tauta, un tā laika nacionāļi 1994.gada 21.aprīlī balsoja par valdības demisiju. Tikai ar 51 balsi valdība noturējās pie varas.
Šodienas NA ir pilnīgi pretējās pozīcijās un virza nedevīgā līguma parakstītāju E. Levitu saulītē. Šodienas nacionāļi un pārējā 6.oktobra paaudze ir uzpirkti un atbalsta Saskaņas elektorāta radīšanas līdzautora E. Levita - kura tēvs komunists Jonass Levits turklāt bija 1940.g.okupācijas īstenotājs - virzīšanu par “Nācijas tēvu”. Ar prātu to nevar saprast!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
