Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijas iedzīvotāji nemirst no potēm pret COVID-19. Pat par smagām komplikācijām nekas nav dzirdēts. Tie visi ir meli. Man ir sakrājušies daži stāsti, kurus es pakāpeniski publiskošu. Protams, ar tuvinieku atļauju. Laiks pārtraukt “jēru klusēšanu”.
2021. gada 4. decembrī nomira arhitekts un mākslinieks Aleksandrs Sahovs. Latvijas Mākslas akadēmijas un Ļeņingradas Iļjas Repina vārdā nosauktā institūta absolvents. Starp viņa projektiem ir tādi kā Arhitektu savienības pansionāta ēka Jūrmalā, Dobeles slimnīcas ēka, restorāns “Baku” Rīgā.
3. decembrī Sahovs izdarīja pirmo poti ar vakcīnu “Moderna”. Pirms tam apmeklēja savu ģimenes ārsti. Ārste atzina viņu par veselu un vakcinācijai derīgu.
Vakarā pēc potes Aleksandrs bija juties normāli. 4. decembrī aizgāja uz veikalu, bet ātri atgriezās. Sievai pateica, ka sāk atteikt kājas un ir stipras sāpes krūtīs.
Agoniju neaprakstīšu. Nelaiķa atraitne Jeļena Sahova citē viņa pēdējos vārdus: “Ek, nobendēja, maitas, es tā gribēju vēl padzīvot…“
Nāvi konstatējusī “ātrās palīdzības” ārste saistīja nāves faktu ar iepriekšējā dienā saņemto vakcīnu. Un nosūtīja attiecīgo informāciju uz Zāļu valsts aģentūru.
Bet, protams, atzinumā par nāves cēloni nav neviena vārda par vakcīnu. Diagnoze ir aortas aneirismas plīsums. Par to man paziņoja Jeļena Sahova.
Starp vakcināciju un Aleksandra nāvi pagāja viena diennakts. Hronisku asinsrites sistēmas slimību viņam nav bijis. Pirms vakcinācijas viņš apmeklēja ārstu.
Es jautāju vecās “pirmskovida” skolas dakterim jau gados, vai ir iespējams, ka pote nekādā veidā nav saistīta ar nāvi, ka tā ir tikai sakritība? “Viena iespēja no miljona,” atbildēja dakteris. Piebilstot, ka padomju laikos bija pietiekami daudz idiotisku “kampaņu”, bet, ja cilvēks būtu miris nākamajā dienā pēc potes, garantēti sekotu izmeklēšana visaugstākajā līmenī.
Šā gada februārī Jeļena un Aleksandrs Sahovi pārslimoja ar COVID-19. Bet pēc pusgada kopš atveseļošanās brīža viņiem sāka regulāri zvanīt no ārstniecības iestādēm un atgādināt, ka ir jāveic pote.
Pēc Jeļenas vārdiem, Aleksandrs negribēja vakcinēties. Viņš rūpējās par savu veselību, ticēja dabīgās imunitātes spēkam. Jo vairāk tāpēc, ka jau pārslimoja. Savos 70 gados viņš bija pavisam vesels cilvēks. Aizgāja vakcinēties, būdams ārējo apstākļu spiests, lai izvairītos no spiediena un ierobežojumiem, kam tiek pakļauti nevakcinētie.
Akadēmiskās skolas zinātnieki jau kliedz pilnā balsī: pārslimojušā imunitāte ir daudz augstāka nekā vakcinētajam! To apstiprina arī statistika. Nav vajadzības potēt pārslimojušo! Šī injekcija viņam nedos neko, izņemot veselības problēmas.
Taču uzpērkamie zinātniskie apkalpotāji, izpildot savu politisko un finansiālo saimnieku gribu, turpina ieborēt cilvēkiem, cik lieliski ir pievienot dabīgajai imunitātei nedaudz vakcīnas radītās…
Neapšaubāmi, ir noticis noziegums. Juristi padomās, kā precīzāk to klasificēt. Un ko var iesākt, lai panāktu patiesību.
Šis nav vienīgais gadījums. Tādu stāstu nav maz. Cilvēki stāsta tos cits citam, bet baidās uzstāties publiski. No Jeļenas Sahovas ieraksta sociālajos tīklos 6. decembrī, pēc vīra nāves:
«Katru dienu mūs informē par saslimušo un slimības dēļ mirušo skaitu, ziņo par jaunajiem vakcinēto cipariem, bet tikai sarunās, no mutes mutē, tiek nodoti dzīvi un baismi stāsti par komplikācijām pēc potēm.”
Paldies Jeļenai, ka nav baidījusies. Būs arī citi cilvēki, kas pārvarēs bailes. Klusēšanas sazvērestība ir jāizjauc.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
