Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Raivis Šadroviks joprojām ir savu nezināmo aizdevēju lutināts: iepriekš tie sešu gadu laikā piešķirto iespaidīgo summu bija vēl un vēl palielinājuši, un, lai gan pēdējos gados sākusies ņemtā kredīta samazināšana, tā notiek mikroskopiskos tempos salīdzinājumā ar parādu apmēriem - gada laikā izmeklētāja parādsaistības samazinājušās no 121 142 eiro līdz 118 679 eiro.
Šadrovika publiskā amatpersonas deklarācija, ko viņš Valsts ieņēmumu dienestā bija iesniedzis 2006. gada novembrī, beidzot pildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas vecākā inspektora pienākumus, rāda, ka tieši 2006. gadā viņš Jelgavā iegādājies gan māju, gan – kopā ar Sandru Priedi, kas ir Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja - arī dzīvokli.
Ja ticēt šai un iepriekšējai deklarācijai, māju Šadroviks, kas 2007. gadā kļuva par KNAB darbinieku, iegādājies par 29 360 latiem un dzīvokļa pusi – par 16 000 latu. Taču aizņēmumus viņš tajā pašā 2006. gadā bija paņēmis būtiski lielākus – papildus 29 360 latiem vēl arī 10 000 latu un 57 484 eiro – tātad kopā 113 552 eiro.
Lai gan parasti bankas kredītu brīvdienas nepiešķir ilgāk kā uz dažiem mēnešiem, Šadrovika nākamo gadu deklarācijas rādīja, ka viņa gadījums bijis atšķirīgs – nezināmie aizdevēji KNAB izmeklētājam sākt kaut cik nopietni atmaksāt kredītu pamatsummu nebija prasījuši.
Tikai 2007. gadā KNAB izmeklētājs bija vērā ņemami samazinājis savu kredītsaistību summu – no 113 552 uz 105 178 eiro. Taču jau nākamajā gadā viņa parādsaistības bija pieaugušas līdz 125 417 eiro, bet 2009. gadā tās bijušas 123 843 eiro apmērā. 2010. gadā Šadrovika parādsaistības atkal nedaudz palielinājušās – līdz 124 528 eiro, bet vēl pēc gada atkal nedaudz sarukušas – līdz 123 288 eiro.
Tātad kopumā sešu gadu laikā KNAB izmeklētāja oficiālās parādsaistības, nemainoties viņa nekustamo īpašumu skaitam, bija nevis sarukušas, bet palielinājušās par aptuveni 10 tūkstošiem eiro.
Turklāt deklarēto parādsaistību apjomam nav bijusi cieša saistība ar Šadrovika attiecībām ar banku: Pietiek zināms, ka bankā ņemtā kredīta apjomu KNAB izmeklētājs palielinājis tikai 2010. gadā, kaut parādsaistību pieaugumu oficiāli uzrādījis jau 2008. gadā.
Tikai 2012. gada laikā, kā rāda Šadrovika amatpersonas deklarācija, KNAB darbinieks beidzot bija sācis aktīvāk nomaksāt iespaidīgos parādus, - viņa deklarētās parādsaistības samazinājušās no 123 288 eiro 2011. gada beigās līdz 121 142 eiro pagājušā gada beigās. Gada laikā Šadroviks nomaksājis 2146 eiro.
Savukārt pērn KNAB izmeklētāja nezināmie kreditētāji bijuši mierā ar kredīta daļas nomaksu 2463 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka, šādā tempā turpinot parādu nomaksu, Šadrovikam tikai parāda pamatsummas samazināšanai vien būs vajadzīgi 48 gadi.
Iepriekšējos gados, ja ticēt deklarācijām, KNAB izmeklētājam gan bijuši divi pastāvīgi ienākumu avoti – līdztekus algai birojā (gadā no 9100 līdz 15 200 latiem pirms nodokļu nomaksas) arī regulāri naudas dāvinājumi no mātes Lienes Šadrovikas, kuri 2010. gadā sasnieguši pat 2385 latus un 2659 eiro.
2012. gadā māte KNAB darbiniekam bija spējusi uzdāvināt tikai 1371 latu, un pērn šī summa vēl samazinājusies līdz 823 latiem. Savukārt KNAB algā Šadroviks pērn saņēmis 12 675 latus, bet vēl nepilnus sešus latus - kā dāvinājumu no AS Lateko Līzings.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
