Nespējot panākt savu un atņemt Lembergam goda nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs
PIETIEK29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespējot panākt savu un atņemt Aivaram Lembergam Latvijas Universitātes goda biedra nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems.
„Lūdzu atbrīvot mani no Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja amata pienākumiem. Uzskatu, ka, neatbalstot manis iesniegto priekšlikumu par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam, Senāta vairākums ir paudis manām vērtībām pretēju nostāju. Šādā situācijā es nesaredzu iespēju turpināt pildīt Senāta priekšsēdētāja amata pienākumus,” – tik asi uz Senāta vairākuma viedokli, kas atšķīrās no viņējā, reaģējis tikai pagājušā gada rudenī par LU Senāta priekšsēdētāju ievēlētais Organiskās sintēzes institūta pētnieks K. Jaudzems.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ideja atņemt A. Lembergam viņa sen saņemto goda biedra nosaukumu K. Jaudzemam radusies, redzot, cik viegli un bez sarežģījumiem 7. martā LU goda doktora nosaukums tika atņemts filantropam un krievu oligarham vienā personā Pjotram Avenam. Taču atšķirībā no šī gadījuma 28. martā notikušajā Senāta sēdē K. Jaudzema ierosinājums vairākuma atbalstu neguva.
Pietiek šodien publicē A. Lemberga vēstuli, kas tikusi nosūtīta LU Senātam un ņemta vērā, pieņemot K. Jaudzema sašutumu izraisījušo lēmumu:
„A.god. Latvijas Universitātes Senatori!
Pēc Latvijas Universitātes vadības iniciatīvas un lēmuma man bija dāvāts liels gods tikt novērtētam un ieceltam par manas Alma mater Goda biedru.
Kā man kļuvis zināms, Senātā (iespējams) tiks skatīts jautājums par šī goda nosaukuma atņemšanu. Motivācija - es tieku tiesāts par smagiem kriminālnoziegumiem - kukuļu izspiešanu 1993.-1995.gadā un izspiesto kukuļu atmazgāšanu no 1995.gada.
Ir vispārzināms fakts, ka kriminālprocess pret mani sākts 1999.gadā, apsūdzības uzrādītas 2007.-2008.gados. Tiesvedība pirmajā instancē risinājās no 2008.gada līdz 2021.gada 22.februārim. Šobrīd lieta tiek skatīta apelācijas instancē.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvekcijas 6.pantam ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2016/343 3.pantu dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie un apsūdzētie tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr nav pierādīta viņu vaina saskaņā ar tiesību aktiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kā zināms, ne pēc viena no šiem starptautiskajiem cilvēktiesību un Latvijas Republikas pamattiesību kritērijiem es neesmu vainīgs, t.i., tiesiski esmu nevainīgs. Bet, ja lemj politiski, tad politiskie lēmumi ne vienmēr pakļaujas pat visstingrākajai tiesību normai.
Lai kāds arī būtu Senāta lēmums, es arī turpmāk ar visaugstāko cieņu un mīlestību attiekšos pret manu Alma Mater - Latvijas Universitāti.
Par karu Ukrainā. Cik esmu dzirdējis, dažiem politiskiem personāžiem mans viedoklis par nekavējošu kara pārtraukšanu un sarunu norisi ar V.Zeļenska, V.Putina, NATO, Eiropas Savienības dalību tiek uzskatīts par noziedzīgu, jo paužu, ka slikts miers ir labāks par jebkuru karu, sliktas sarunas bez kara ir daudz labākas nekā ar karu. Ja kādas personas dod priekšroku karam, tad mūsu viedokļi atšķiras. Es esmu gatavs nest atbildību par savu viedokli.
Patiesā cieņā pret Jums, godātie Senatori, pret manu Alma Mater, iespējams, citādi domājošais.”
Savukārt šādu informāciju šovakar izplatījusi Latvijas Universitāte:
"LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems senatoriem adresētā iesniegumā lūdz atcelt viņu no priekšsēdētāja amata, pamatojot to ar nesaņemto senatoru atbalstu LU Senāta balsojumā par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam. LU rektors profesors Indriķis Muižnieks uzskata, ka pēc juridiski precīza lēmumprojekta pamatojuma sagatavošanas Senāts jautājumu var skatīt atkārtoti.
“Jebkurš Senāta lēmums ir jāpieņem ar juridiski korekti sagatavotu argumentāciju, lielākā daļa senatoru balsojumā atturējās, kas nozīmē, ka viņi nav balsojuši ne “par”, ne “pret” šādu priekšlikumu, citiem vārdiem – kad būs sagatavots juridiski precīzs lēmumprojekta pamatojums, tad arī Senāts var atgriezties pie šī jautājuma vēlreiz,” viedokli pauž LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
''Goda doktora grāda un goda biedra nosaukuma piešķiršanu regulē speciāls nolikums, kas paredz nosaukuma pretendenta veikuma vai ieguldījuma skrupulozu analīzi un vērtēšanu. Tieši tāpat arī šo piešķirto goda nosaukuma anulēšanai kādu iemeslu dēļ ir jānotiek, sagatavojot korekti argumentētu lēmumprojektu. Diskusijā pirms minētā balsojuma vairāki senatori pauda bažas tieši par lēmumprojekta pamatojuma juridisko formulējumu, taču kopumā pozitīvi vērtēja Senāta priekšsēdētāja priekšlikumu. Arī situācija, ka 21 senators “atturas” no balsojuma ir rets precedents, kas parāda, ka lēmumprojekta pamatojums ir jāpilnveido,'' stāsta I. Muižnieks.
Līdz ar profesora K. Jaudzema atkāpšanos no amata Senāta priekšsēdētāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece profesore Dace Balode. Nākamā plānotā LU Senāta sēde plānota 25. aprīlī."
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
