
Neskaidrības par domes atlaisto skaitu, daudzas kompensācijas sniedzas tūkstošos
L. Lapsa29.12.2010.
Komentāri (23)
Varbūt gandrīz 4000, bet varbūt tikai nepilni 2700, - tik būtiski atšķiras Rīgas domes vadības minētais atlaisto galvaspilsētas pašvaldības struktūru darbinieku skaits, kas, iespējams, izskaidrojams ar pabalstu izmaksu tikai daļai atlaisto. Tikmēr daudzi no atlaistajiem jaunās domes pilnvaru laikā kopš pagājušā gada vasaras saņēmuši arī tūkstošos latu lēšamas kompensācijas.
Sākotnēji Pietiek pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam sniegt ziņas par to, kādas kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu no šā gada 1. janvāra līdz septembra beigām no Rīgas pašvaldības līdzekļiem izmaksātas galvaspilsētas pašvaldības struktūru darbiniekiem.
Taču pirmajā reizē Ušakovs no skaidras atbildes un izmaksāto summu nosaukšanas izvairījās, apgalvojot, ka nekādas kompensācijas vispār neesot maksātas un, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas darbiniekiem esot izmaksājušas tikai „atlaišanas pabalstu, ievērojot Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu”.
Ņemot vērā šo formulējumu, atkārtotajā pieprasījumā Pietiek jau norādīja, ka atbildes datos jāuzrāda tas, kādas kompensācijas un pabalsti sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu jau kopš pagājušā gada sākuma izmaksāti Rīgas pašvaldības struktūru darbiniekiem.
Šoreiz prasītie dati tiešām sniegti, rādot, ka virknei atlaisto darbinieku izmaksātas arī tūkstošos latu lēšamas kompensācijas un pabalsti. Tā pilsētas izpilddirektora vietniekam Ģirtam Auškāpam izmaksāti Ls 6441, izpilddirektoram Andrim Grīnbergam – Ls 7555, bet kompensācijas virs tūkstoš latiem skaitāmas daudzos desmitos (Pietiek šodien publicē pilnu atlaisto sarakstu ar pabalstu un kompensāciju summām).
Taču, salīdzinot abas atbildes, izrādās, ka tiek sniegti dažādi skaitļi par to, cik cilvēku īsti atlaists. Saskaņā ar Ušakova parakstīto pirmo atbildi tikai šā gada laikā vien darba attiecības pārtrauktas ar gandrīz četriem tūkstošiem darbinieku. Savukārt otrajā, Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča parakstītajā datu apkopojumā apgalvots, ka krietni ilgākā laika posmā – jau kopš pagājušā gada 1. jūlija – pašvaldības struktūrās, izmaksājot atlaišanas pabalstu, darba attiecības izbeigtas ar tikai nepilniem 2700 cilvēku.
Ušakova preses pārstāve trešdien nesniedza skaidrojumu par šīm būtiskajām atšķirībām. Vienīgais iespējamais variants, kā Pietiek norādīja darba lietu eksperti, - Radzeviča atbildē varētu būt minēti tikai tie pašvaldības darbinieki, kam izmaksāti atlaišanas pabalsti, taču tādā gadījumā atklāts esot jautājums – vai tiešām bez kādiem pabalstiem darbu domes struktūrās gada laikā pametuši vismaz 1300 cilvēku.
Kā jau ziņots, šī nav vienīgā neskaidrība saistībā ar galvaspilsētas pašvaldības struktūrās atlaisto skaitu un izmaksātajām summām. Lai gan Ušakovs pirmajā atbildē apgalvoja, ka nekādas kompensācijas atlaistajiem neesot maksātas, Radzevičs iepriekš Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē bija paziņojis, ka aptuveni 40 atlaistie darbinieki caur tiesu no pašvaldības pietiesājuši apmēram 160 tūkstošu latu kompensācijas un tās arī tikšot izmaksātas, lai gan pašvaldības turpināšot tiesāties.
Rīgas domes opozīcijas pārstāvji jau oktobrī izplatīja paziņojumu, no kuras izrietēja, ka no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu atlaistajiem darbiniekiem ir izmaksātas kompensācijas 160 255 latu kopapjomā. Savukārt otrajā atbildē Pietiek arī Radzevičs jau apgalvo, ka „pašvaldības iestādēs nav maksātas kompensācijas darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu”.
Nākamā gada pirmajās dienās Pietiek publiskos arī šogad Rīgas pašvaldības struktūrās no jauna darbā pieņemto pilnu sarakstu.





































































Šodien publicējam mūsu pastāvīgā autora Ex-seržanta piesūtītu, interneta plašumos (http://www.putin-itogi.ru) atrastu ilustrētu rakstu, kas, neraugoties uz to, ka nav valsts valodā, varētu interesēt diezgan plašu lasītāju auditoriju.
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Lietas būtība - pirms vairāk nekā gada, 2012.gada pavasarī daži no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotas mājas Rīgā, Tallinas ielā īpašniekiem nejauši atklāja, ka vienam no dzīvoklim mājā vairāk nekā gadu nav aprēķināta maksa par centrālapkuri.
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.