Nenogalini savu tuvāko

Lai arī šādi lēmumi ir dzīvnieku ķirurģijas profesijas sastāvdaļa, tas tik un tā ir emocionāli smagi un pierast pie tā nav iespējams. Tieši tāpat kā redzēt asaras un sāpes, paziņojot traģisko vēsti šo dzīvnieku īpašniekiem. Ko mēs kopīgi varētu darīt, lai samazinātu šādu gadījumu skaitu? Šajā rakstu centīšos īsi pieminēt galvenos riska avotus un ieteikumus, kā pasargāt mūsu tuvākos.

Biežākie traumu cēloņi ir: dzīvnieku sadursme ar auto, kritiens no liela augstuma, dzīvnieku savstarpējas rangu cīņas, sadursme ar asiem priekšmetiem un sadursme ar rotējošām ierīcēm, piemēram, zāles pļāvējiem.

Iepriekš minēto traumatisko faktoru darbības rezultātā var rasties smags ķermeņa stāvoklis - politrauma.

Par politraumu runājam tajos gadījumos, kad trauma vērojama divos vai vairāk ķermeņa anatomiskajos apvidos vai orgānos un ir vērojami sistēmiski orgānu funkciju traucējumi. Piemēram, gūžas kaulu lūzums, urīnpūšļa un liesas plīsums, radot asiņošanu un ķermeņa saindēšanos urīna nonākšanas dēļ vēdera dobumā.

Politrauma ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kuru nepieciešams pēc iespējas ātrāk diagnosticēt un uzsākt adekvātu intensīvu pacientu ārstēšanu, taču, neskatoties uz laikus uzsāktu ārstēšanu, ir iespējams augsts šo pacientu nāves gadījumu skaits.

Literatūrā ir aprakstīts, ka nāves gadījumu skaits kaķiem politraumas gadījumos svārstās no 9 līdz 27 procentiem gadījumu. Veiksmes gadījumā iespējama pilnīga dzīvnieku izveseļošanās, taču process var būt ilgs un dārgs, vai arī dzīvniekiem var būt vērojami paliekoši veselības traucējumi.

Protams, lasot šo rakstu rodas jautājums: „Kā gan mēs varam novērst vai samazināt traumu gadījumu skaitu? ".

Aicinu vēlreiz pievērst uzmanību biežākajiem traumas radošajiem iemesliem.

1. Dzīvnieka sadursme ar auto.

Runājot par dzīvnieku sadursme ar auto, suņu īpašnieki var samazināt savam mīlulim risku nonākt sadursmē ar auto, to vadājot pavadā. Kaķu īpašnieks pieņem lēmumu, vai viņš laidīs laukā pastaigāties savu mīluli. Ja īpašnieks pieņem lēmumu, ka kaķis tiks laists lauka, tas nozīmē, ka ir jāapzinās risks, ka ir liela ticamība, ka šīs dzīvnieks var gūt dažādas traumas.

 Autovadītājiem ievērojot drošu braukšanas ātrumu, ir lielāka cerība izvairīties no sadursmes ar pēkšņi uz braucamās daļas izskrējušu dzīvnieku.

2. Kritieni no liela augstuma.

Kaķi mēdz laiku pavadīt uz balkona, vērojot dabu. Kaķis pēc savas būtības ir mednieks, un viņš var pēkšņi pamanīt medījamo objektu un, nedomājot par draudošajām briesmām, doties pakaļ savam medījumam. Tādēļ uzmanība būtu jāpievērš to dzīvnieku īpašniekiem, kuru dzīvnieki uzturas balkonos vai dzīvojamās telpās, kuras tiek vēdinātas ar plaši atvērtu logu. Ja balkoni nav noslēgti vai logi tiek plaši atvērti telpu vēdināšanai, tad dzīvniekus no kritiena no augstuma var pasargāt, uzliekot balkoniem un logiem tīklu. Tāpat tīkls pasargās kaķus no iestrēgšanas puspavērtā logā.

3. Rangu cīņas.

Rangu cīņās dzīvnieki visbiežāk iegūst kodumu un skrāpējumu brūces.

Rangu cīņām vairāk būs pakļauti tie dzīvnieki, kuri brīvi pārvietosies noteiktās teritorijās un aktīvi piedalīsies hierarhijas veidošanā. Rangu cīņas visbiežāk vērojamas kaķu populācijā. Taču "attiecību noskaidrošanas" jautājums ir aktuāls arī suņiem. Būtu vērts pievērst uzmanību dzīvnieku ķermeņa valodai, satiekot citu dzīvnieku. Ja indivīdi savstarpēji izrāda antipātiju, nevajadzētu mēģināt ļaut tiem turpināt attiecību noskaidrošanu.

4. Sadursme ar priekšmetiem vai iekārtām.

Mājsaimniecības vēlams tā iekārtot, lai dzīvniekiem nebūtu iespējas gūt traumas. Nepieļaut dzīvnieku piekļuvi pie ierīcēm kuras tiek darbinātas un varētu radīt dzīvniekiem traumas, piemēram motorzāģi, zāles pļāvēji u.c. Ja paredzēta zāles pļaušana, vajadzētu nodrošināt, lai dzīvnieki brīvi neskraidītu teritorijā, kur tiks pļauta zāle. Tieši zāles pļāvēji ir tie, kas rada traumatiskas ķermeņu daļu amputācijas. Divu nedēļu laikā mūsu klīnikā tika ievesti trīs pacienti, kuriem bija traumatiskas izcelsmes ķermeņa daļu amputācijas. Visi iepriekš minētie pacienti tika ievesti kritiskā stāvoklī. Laimīgā kārtā mums izdevās izglābt šīs dzīvības, taču turpmāk šie mājdzīvnieki turpmāk pārvietosies uz trijām kājām.

5. Dzīvnieku aizbēgšana no mājām.

Dzīvnieku aizbēgšana no mājām parasti vairāk vērojama, kad sievišķajiem indivīdiem ir meklēšanās periodi. Dzīvnieki var netīšām izbēgt, kad mājās viesojas ciemiņi vai dzīvnieku uzraudzība ir nodota nepilngadīgajiem.

Dzīvniekam aizbēgot no mājam, krasi palielinās politraumas risks, kad tas brīvi pārvietojas pa braucamo daļu. Tāpat šiem dzīvniekiem ir lielāks risks gūt koduma ievainojumus. Ja no dzīvnieka nav plānots iegūt pēcnācējus, dzīvnieku kastrācija samazinātu dzīvnieku aizbēgšanas risku no mājām meklēšanās periodā. Mājdzīvnieku apzīmēšanas (ievadīta mikroshēma) atvieglo dzīvnieka identificēšanu, un datu bāzē pieejamā informācija ļauj ātri un efektīvi sazināties ar dzīvnieka īpašnieku.

Veterināro pakalpojumu izmaksas

Runājot par finansiālo aspektu, politraumu pacientiem ir nepieciešama dārga ārstēšana, un nereti dzīvnieku īpašnieks nevar atļauties apmaksāt šo veterinārmedicīnas pakalpojumu, tādēļ humanitāru apsvērumu pēc tiek pieņemts lēmums par dzīvnieku eitanāziju. Lai izvairītos no šā nepatīkamā lēmuma pieņemšanas, aicinu dzīvnieku īpašniekus apsvērt dzīvnieku veselības apdrošināšanu. Dzīvnieku apdrošināšana, iespējams, būtu liels finansiālais atbalsts šādā situācijā un varētu palīdzēt saglabāt mīļdzīvnieka dzīvību.

Tomēr pats galvenais ir vēl un vēlreiz padomāt un izdarīt visu iespējamo, lai samazinātu iespējamos riskus. Atcerieties, ne meža, ne mājdzivnieki nezina ceļu satiksmes noteikumus, un nesagaidiet, ka viņi tos varētu kādreiz ievērot. Viņi arī nekad nav lasījuši un nelasīs, piemēram, zāles pļāvēja lietošanas instrukcijas. Tas ir mūsu pienākums - pasargāt un saudzēt viņus no visiem iespējamiem apdraudējumiem.

* Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes lektore mazo dzīvnieku ķirurģijā, veterinārārste Bernes Universitātes Mazo dzīvnieku klīnikā un ECVS (European College of Veterinary Surgeons) rezidente.

Novērtē šo rakstu: