Iesaki rakstu: 
Ir noslēdzies Rīgas galvenās – Brīvības ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomēr noslēgušies veiksmīgi, un brauktuvi nu klāj jauns un līdzens asfalts, savukārt ietves klāj pelēks betona bruģis. To, cik kvalitatīvi būvdarbu haosā veikti darbi, gan varēsim pateikt tikai pēc pirmās ziemas, bet šobrīd, protams, segums ir ļoti patīkams braukšanai. Par brauktuves jauno segumu ar neviltotu lepnuma sajūtu sociālajos tīklos paziņoja arī pats pilsētas domes priekšsēdētājs.
Nevar apstrīdēt, ka jaunais asfalts tik tiešām uzlabos ikdienas pārvietošanos autovadītājiem, sabiedriskā transporta pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas ikdienā pārvietojas pa brauktuvi.
Bet šoreiz ne par viņiem. Stāsts būs par jaunā asfalta ēnas pusi – to, pa kuru staigā gājēji un brauc velosipēdisti, skrituļslidotāji, skeiteri utt. Stāsts būs par Brīvības gatves veloceļu un ietvēm.
Segums
Ietvju asfaltu nomainījis pelēks betona bruģis, par kura labajām un sliktajām īpašībām pastāstīsim citreiz, bet šis bruģis nenoliedzami krietni samazina braukšanas komfortu tādiem ceļu satiksmes dalībniekiem kā skrituļslidotājiem, skeiteriem, skrejriteņotājiem un velosipēdistiem, kas izvēlas pārvietoties pa ietvi. Savukārt veloceļam segums lielākoties mainīts netika, kaut arī uz tā ir liels daudzums plaisu, kas teju ik gadu tiek aizdarītas ar tā saukto piķi.
Iebrauktuves
Lielākā problēma gan ir cita – iebrauktuves. Brīvības gatvē ir ļoti daudz iebrauktuvju, kas ved uz benzīntankiem, autostāvvietām vai gluži vienkārši pagalmiem. Šīs iebrauktuves rada divas problēmas.
1. Liela daļa šo iebrauktuvju radīja pamatīgas neērtības visiem, kas uz riteņiem – personām invalīdu ratos, vecākiem ar bērnu ratiņiem, velosipēdistiem – jo ietve un veloceļš šajā vietā pārtrūka ar uzstādītām betona apmalēm. Šīs betona apmales var salīdzināt ar guļošo policistu uz brauktuves – iedomājieties, kā būtu, ja Brīvības gatvē ik pēc 30-50 metriem būtu guļošais policists. Piemēram, invalīdu ratos teju nepārvaramas ir apmales, augstākas par diviem centimetriem.
2. No satiksmes drošības viedokļa iebrauktuves, kurās var iebraukt, būtiski nesamazinot ātrumu, jo tās izveidotas vienā līmenī ar brauktuvi, kā tās turpinājums, ir bīstamas, jo psiholoģiski liek autovadītājam domāt, ka viņam šeit ir priekšroka kā uz parastas ielas. Bet realitātē priekšroka visos iebraucamajos ceļos ir gājējiem un velosipēdistiem (CSN 65. un 66. punkts). Piedāvājam salīdzināt divus piebraucamos ceļus – vienu uz autostāvvietu, bet otru uz degvielas uzpildes staciju (DUS). Abos priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, bet vienā autovadītājs var iebraukt ar ātrumu pat lielāku par 40 km/h, savukārt pirms otrā piebraucamā ceļa ir jāpiebremzē, jo jāuzbrauc uz nelielas apmales un autovadītājs uzskatāmi redz, ka šobrīd ir ciemiņš, jo nebrauc pa brauktuvi, bet šķērso ietvi un veloceļu. Rietumeiropas pilsētās iebrauktuves šādi veido jau gadu desmitiem.
Šī problēma radīja bažas vairākiem rīdziniekiem, kas satraucās, vai Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), atjaunojot segumu iebrauktuvēs gājējiem un velosipēdistiem, atstās šīs neērtās apmales un bīstamos iebraucamos ceļus vienā līmenī ar brauktuvi. Interesanti, ka RDSD satrauktos rīdziniekus mierināja, ka ietves un veloceļš iebrauktuvēs būs nepārtraukts visā ielas garumā līdz pat Juglai. Diemžēl realitātē tā nenotika.
Jāatzīmē, ka šajās iebrauktuvēs un krustojumos apmales izveidotas kā nu kurā vietā – citur ir “0” līmenī, savukārt citur tās ir 1-3 cm augstumā (piemēram, apmale uz veloceļa un ietves pēc seguma atjaunošanas Brīvības gatvē krustojumā ar Šmerļa ielu: augstums – 3 cm). Par to, kāpēc ir šāda problēma, rakstījām jau jūlijā, bet diemžēl RDSD šo problēmu joprojām ignorē. Jācer, ka RDSD darbiniekiem nekad nenāksies braukt invalīdu ratiņos…
Jāsaka gan, ka nav tā, ka RDSD nebūtu neko darījis. Ir vairākas iebrauktuves, kur agrāk bija pārtraukts veloceļš, bet nu tas ir noasfaltēts nepārtraukts. Par to departamentam jāsaka paldies, bet grūti saprast, kāpēc vietām tas tika izdarīts, bet citās vietās – netika.
Veloceļa posmi
Veloceļš no VEF tilta līdz Juglai visumā ir labi nodalīts no gājējiem, bet bija atsevišķi posmi, kuros tas no gājēju satiksmes bija atdalīts tikai ar baltām līnijām, nevis ar apmalēm. Baltās līnijas gājēji un velosipēdisti parasti neievēro, tādēļ daudz labāks risinājums ir veloceļu no iešanai paredzētās ceļa daļas atdalīt ar apmalēm. Seguma atjaunošanas laikā bija lieliska iespēja šajos posmos kļūdu izlabot, bet to diemžēl izdarīja tikai atsevišķās vietās. Šādi tika palaista garām iespēja sakārtot gājēju un velosipēdistu satiksmi, tādēļ turpmāk šajos kopīgajos posmos turpināsies sava veida haoss – gājēji nevarēs mierīgi staigāt pa ietvi, savukārt velosipēdisti nevarēs braukt pa veloceļu, jo tas viss ir sajaukts vienā lielā putrā.
Pārējais
Iepriekšējās bija būtiskākās lietas, kuras netika sakārtotas, bet netrūkst arī vairākas citas vietas, kurās iespēja veikt uzlabojumus ir palaista garām.
Rīgas domei, ja tā ir nolēmusi atjaunot Rīgas ielas, naudu vajadzētu izlietot gudrāk. Ir muļķīgi atjaunot iepriekšējās kļūdas. Satiksmes departamentam ziemā vajadzētu iziet cauri visam ielas seguma atjaunošanas plānam un piefiksēt vietas, kurās iespējams veikt uzlabojumus un tos arī izplānot. Citādāk no RDSD ir maza jēga – Rīgas dome seguma atjaunošanu varētu pasūtīt un uzticēt pašiem būvuzņēmējiem, jo ir maz ticams, ka būvnieki satiksmi noorganizētu vēl sliktāk, kā to šogad paveica Rīgas domes Satiksmes departaments.
Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
