Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi
Viesturs Ķerus27.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Nosodot finansējuma piešķiršanu dabas aizsardzībai, virsraksts kliedz "Kāpēc putnu skaitīšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni?". Atbildu - nav. Par mūsu bērniem svarīgāks nav nekas! Tieši tāpēc bērnu piesaukšana ir ārkārtīgi viegli izmantojams arguments, kad argumentu trūkst. Kāpēc sporta sponsorēšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc baznīcu atjaunošana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc ceļu asfaltēšana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni? Kāpēc Cūkmena algošana ir svarīgāka par mūsu bērnu nākotni?
Dabas aizsardzība ir darbs mūsu bērnu nākotnes labā. Neskaitāmi avoti apliecina (piemēram, šis pavisam svaigais pētījums), ka saskarsme ar dabu ir būtiska cilvēka garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanai. Arī M. Liopas uzskaitījumā minētais Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) projekts "Atklāj putnu migrācijas burvību!" ir viens no tiem pasākumiem, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, bez maksas speciālistu pavadībā doties dabā, iepazīt putnus. Protams, paēdis no tādas ekskursijas nebūsi, bet atceros, ar kādu prieku šādu ekskursiju savulaik uztvēra Ķemeru bērnu nama bērni. Atceros, ar kādu interesi putnu balsīs ieklausījās vājredzīgie bērni no Strazdumuižas internātvidusskolas.
Savā aizrautībā "atmaskot" finansējuma piešķiršanu dabas aizsardzībai M. Liopa nav pamanījis, ka vienu no projektiem daļēji īsteno arī paša M. Liopas barotāji - AS "Latvijas valsts meži", cits projekts sniedz informāciju Nacionālajā attīstības plānā iekļautajiem rādītājiem, projektu finansējuma avoti daļā gadījumu ir tieši dabas aizsardzībai iezīmēti un nav izmantojami nekam citam utt.
Ceru, ka, pirms ķerties pie sava raksta, M. Liopa vismaz ziedoja kādai bērnu aizsardzības organizācijai. Citādi šāda šķietama iestāšanās par bērnu interesēm ir vismaz liekulīga. Šķiet, M. Liopa ir aizmirsis būtisku faktu - arī paša vadītā Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) ir galvenokārt par valsts (AS "Latvijas valsts meži") līdzekļiem finansēta. Jā, arī šos līdzekļus varētu iztērēt lietderīgāk. Patiesību sakot, maz būtu tādu lietu, kas nav lietderīgākas par finansējuma piešķiršanu morāli bankrotējušai organizācijai, kas uzmanības pievēršanas nolūkos ir gatava pakāpties uz nelaimē nonākušiem bērniem.
Visbeidzot gribu vērsties pie AS "Latvijas valsts meži", LVMI "Silava", aģentūras "Meža pētīšanas stacija", Ogres tehnikuma, LLU Meža fakultātes un citiem LMSP biedriem: cik zemu var krist Jūsu pārstāvētās organizācijas vadītājs, lai Jūs joprojām uzskatītu šādas organizācijas finansēšanu par attaisnojamu?
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
