Iesaki rakstu: 
Līdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Kas vainīgs pie tā, ka piedāvājums mūs neapmierina? Mēs paši! 27 gadu laikā mēs neesam kļuvuši par sociāli atbildīgu sabiedrību. Lai par tādu kļūtu, reizi 4 gados piedalīties parlamenta vai vietējo pašvaldību vēlēšanās ir stingri par maz. Pilsonisku sabiedrību veido politiski apzinīgi, patstāvīgi domājoši indivīdi, kuriem ir rīcības un izvēles brīvība ietekmēt sabiedriskos procesus.
Pilsoniskās līdzdalības koeficients Latvijā ir ļoti zems - ES valstu vidū mēs esam ceturtie no beigām. Cik nevalstiskās organizācijās mēs darbojamies (ja vispār darbojamies)? Pēc vēlēšanām partijas dara, ko grib, jo vēlētājs ir atslābis.
Cik lielā mērā un cik aktīvi mēs sekojam Saeimas un valdības darbam? Vai mēs nosodām politiskās laimes meklētājus un staigātājus Saeimā? Vai Valsts prezidents to dara? Vai likumdošana nosaka, ka, ja ievēlēto deputātu neapmierina partijas darbs, viņš noliek mandātu, nevis staigā pa Saeimu, laimi meklēdams? Šī pastaiga nelabi ož un tiek dāsni atalgota.
Pavērojiet vēlēšanu sarakstus, un jūs saskatīsiet līdzību ar kāršu spēli Zolīti! Pēc katras dalīšanas trumpja kalpiņš te vienās rokās (lasi - sarakstā), te otrās. Tiec nu gudrs! Latvijas vēlētāja politiskā kultūra pieļauj un pieņem šos politiskās laimes meklēšanas procesus, līdz ar to degradējot visu pasākumu, ko sauc par “politiku”.
Ko darīt? Vispirms censties izprast tos politiskos un ekonomiskos procesus, kas notiek Eiropā un pasaulē. Šodien dzīvojam politisko juku laikos, kad vecā kārtība brūk un jaunai vēl tikai zīmē projektus. Šādā situācijā ir vajadzīga jauna, drosmīga politiskā domāšana. Situāciju nevar izmainīt tie, kas to ir sakropļojuši. Un nav svarīgi - apzināti vai neapzināti. Viņiem ir jāiet mājās!
Dzird sakām: “Nu ko tad tie jaunie bez pieredzes un zināšanām!” Visos sarakstos ir daudz jaunu cilvēku ar labu, laikmetam atbilstošu izglītību. Pieliekot plus zīmes jaunajiem un svītrojot vecos, jūs palīdzēsiet vecajiem aiziet mājās. Visīstenākais demokrātijas garants ir izglītība. Jā, viņiem nav pieredzes valsts darbā, bet vai Godmaņa pirmajai valdībai bija? Pieredzes nebija, bet bija pašaizliedzīgs darbs valsts labā. Mēs panācām, ka mūsu neatkarība kļuva neatgriezeniska.
Es labprātāk dzīvoju jaunu cilvēku politiskajā laboratorijā, nekā turpinu vērot, kā tālāk politiski un ekonomiski degradējas mana Latvija. Protams, šīs vēlēšanas neizmainīs daudz, bet tās varētu aizsākt atveseļošanās procesu.
Neiet balsot nav protests - tā ir padošanās! Piedalīšanās vēlēšanās ir labs piemērs bērniem, kā kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un ka katra mūsu balss skaitās. Demokrātija nav tikai tiesības balsot - tās ir tiesības dzīvot pašcieņā.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
