Neatbalstām nekādu papildu slogu uzlikšanu dzīvnieku draugiem, kas jau šobrīd strādā uz resursu izsīkumu robežas, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”17.09.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” (turpmāk – Nodibinājums) ir izskatījis Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām” (Projekta ID 23-TA-1455) un tā ietekmes novērtējuma ziņojumu un neatbalsta MK noteikumu projekta tālāku virzību, jo projekta būtība un saturs ar izvirzītajām prasībām ir nepārdomāts, daudzos punktos kļūdains un nesamērīgs attiecībā pret citām dzīvnieku turēšanas, aprūpes vai pavairošanas vietām.
Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments ilgstoši pretojas steidzami nepieciešama normatīva izstrādei par mājas (istabas) dzīvnieku pavairotāju - audzētāju uzskaiti un kontrolēšanu. Tas rada valstī dzīvnieku pārprodukciju, kuri nereti nonāk dzīvnieku patversmē.
Informējam, ka desmit dzīvnieku aizsardzības organizācijas (turpmāk – DZAO) 26.06.2023. iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (turpmāk – Komisija) priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr.148/Lp14) otrajam lasījumam attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanas un tirdzniecības kontroles nepieciešamību, kur lūdzam Komisiju iekļaut DZAO priekšlikumus 2.lasījumam iesniegto priekšlikumu tabulā.
Iesniegtie dzīvnieku aizsardzības organizāciju priekšlikumi:
Papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.panta terminus:
1.panta 14.punktā pēc vārda “priekam” ar vārdiem “vai arī izmanto pavairošanai”;
1.pantu papildināt ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“19) mājas (istabas) dzīvnieka audzētājs – persona, kura pavairo mājas (istabas) dzīvniekus, gūstot vai negūstot peļņu;
20) sterilizācija – dzīvnieka vairošanās funkciju pārtraukšana.”
Papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9.panta septītajā daļā pēc vārdiem “lauksaimniecības dzīvnieku” ar vārdiem “un mājas (istabas) dzīvnieku”.
Papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“25) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju;
26) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par nesterilizēta (nekastrēta) dzimumgatavību sasnieguša mājas (istabas) dzīvnieka turēšanu;
27) kārtību, kādā saņemama atļauja (licence) dzīvnieku pavairošanai un maksu par licences saņemšanu.”
Papildināt likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 4.pantā iekļautā 183.panta trešās daļas 3) punktu pēc vārda “reģistrāciju” ar vārdiem “un saņemtās licences numuru”.
Papildināt likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 4.pantā iekļautā 183.panta trešo daļu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
“5) prasības suņu, kaķu un mājas sesku audzēšanai pavairošanai un tirdzniecībai;
6) suņu, kaķu un mājas sesku tirdzniecības atļauju saņemšanas kārtību (licenču, nodevu vai maksas pakalpojumu apmēru).”
Papildināt likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” 4.pantu ar jaunu - 188.pantu - šādā redakcijā:
“188.pants. Ministru kabinets attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu pavairošanai nosaka:
1) prasības telpām, kas tiek izmantotas dzīvnieku mazuļu audzināšanai, to aprīkojumam un inventāram;
2) prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei;
3) dzīvnieku kopēju skaitu
4) dezinfekcijas kārtību;
5) blakusproduktu savākšanas un uzglabāšanas kārtību;
6) prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, barošanai un dzirdināšanai;
7) prasības mājas (istabas) dzīvnieka vecumam, ar kādu to atļauts piedāvāt atsavināšanai.”
Papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 53.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Par mājas (istabas) dzīvnieka nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.”
Iesniegto priekšlikumu pamatojums (papildinājumi anotācijai):
Viens no galvenajiem iemesliem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu nepieciešamībai ir mājas (istabas) dzīvnieku pārprodukcija, kuru izraisa tas, ka dzimumgatavību sasnieguši mājas (istabas) dzīvnieki netiek sterilizēti un notiek nekontrolēta dzīvnieku vairošanās, kā arī apzināta dzīvnieku pavairošana ēnu ekonomikas sektorā.
Lai kontrolētu pašlaik nekontrolējamo dzīvnieku skaita pieaugumu, nepieciešams noteikt regulējumu, kurš paredz paaugstinātu valsts nodevu par nesterilizēta, dzimumgatavību sasnieguša mājas (istabas) dzīvnieka turēšanu, tādējādi motivējot iedzīvotājus veikt savu mājas (istabas) dzīvnieku sterilizāciju, kā arī iegūt līdzekļus dzīvnieku labturības kontrolei un bezsaimnieka mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanai.
Eiropas Parlaments 12.februārī pieņēma rezolūciju, kurā prasa pasākumus pret lolojumdzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību. Tā kā Latvija robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, kas ir ievērojamas nelegāli ievesto mājdzīvnieku izcelsmes valstis, kā arī lielais skaits dzīvnieku, kuri tiek piedāvāti sludinājumos, norāda, ka pasākumi pret nelikumīgu lolojumdzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību ir svarīgi un steidzami ieviešami, pretējā gadījumā Latvijas legālo mājdzīvnieku audzētāju prestižs un uzticamība Eiropas mērogā tiks būtiski pazemināts, kā arī netiks nodrošināta pienācīga patērētāju tiesību aizstāvība.
Lai kontrolētu mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanu, efektīvs veids būtu katram metienam izsniegt licenci, kura apliecina, ka dzīvnieku metiens ir reģistrēts. Licences numurs būtu obligāti norādāms sludinājumā par mājdzīvnieka piedāvāšanu atsavināšanai un nodrošinātu efektīvu dzīvnieku pavairošanas kontroli un patērētāju aizsardzību, kā arī apgrūtinātu no ārvalstīm nelegāli ievestu dzīvnieku atsavināšanu Latvijā.
Svarīgi ir noteikt dzīvnieku pavairošanas regulējumam saprātīgu tvērumu. Tāpēc, līdzīgi kā normatīvos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, šis regulējums pagaidām attiecināms uz trīs populārākajām mājas (istabas) dzīvnieku sugām: suņiem, kaķiem, mājas (istabas) seskiem, sākotnēji nosakot, ka obligāta visu prasību ievērošana ir suņu audzēšanai pavairošanas un tirdzniecības nolūkā.
Vienlaikus nepieciešams nodrošināt labturības prasības dzīvnieku audzētavās (“Kucēnu fermās”, kā tās apzīmētas rezolūcijā), kurām nevajadzētu būt zemākām par prasībām, kuras izvirzītas dzīvnieku viesnīcām. Minimālās prasības telpām, pārtikai un dezinfekcijai palīdzētu novērst situācijas, kad dzīvnieku mazuļi tiek turēti nepiemērotos apstākļos, bez veterinārmedicīniskās aprūpes un pat bez pienācīgas pārtikas.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kurus iesniedza iepriekš minētos priekšlikumus:
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Vidzemes ķepas”
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība
Biedrība “Zanimal Hope”
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā”
Biedrība “Ar sirdi delnā”
Biedrība “Nepērc – Adoptē”
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”
Biedrība “Ķepu sargi”
Mājas (istabas) dzīvnieku vairošana šobrīd vairs nevar tikt uzskatīta par hobiju. Valstī ir mājas (istabas) dzīvnieku pārprodukcija, kas jāmazina nevis likvidējot esošos dzīvniekus, bet beidzot ieviešot normas, kas novērstu cēloņus – nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu, nenodrošinot dzīvniekiem pienācīgu labturību, nereģistrējot saimniecisko darbību. Mājas (istabas) dzīvnieku pavairošana šobrīd ir būtisks ēnu ekonomikas segments.
Lūdzam neapgrūtināt ar papildus birokrātiskām prasībām dzīvnieku patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas cīnās ar problēmu sekām, bet novērst problēmas cēloni – izstrādāt normatīvus dzīvnieku pavairotāju un audzētāju kontrolei.
Kamēr nav pieņemti normatīvie akti dzīvnieku pavairotāju uzskaitei un kontrolei, neatbalstām nekādu papildu slogu uzlikšanu dzīvnieku patversmēm vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuras jau šobrīd strādā uz resursu izsīkumu robežas, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
