Ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūru neinteresē prokurores Zaļūksnes deklarāciju dīvainības
PIETIEK27.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), ne LR Ģenerālprokuratūru neinteresē dīvainības pazīstamās prokurores Veltas Zaļūksnes amatpersonas deklarācijās, "no zila gaisa" parādoties parādsaistībām, kā arī dubultojoties hipotekārā kredīta lielumam bez kāda darījuma uzrādīšanas.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamās ziņas par prokurores Zaļūksnes iesniegtām amatpersonas deklarācijām rāda, ka par 2004. gadu viņa norādījusi iepriekšējā gadā neuzrādītas parādsaistības AS Aizkraukles banka, taču nav minējusi darījumu - aizņēmuma ņemšanu, kā arī īpašumu, kas būtu iegādāts,
Savukārt par 2007. gadu Zaļūksne norādījusi vairāk nekā divreiz pieaugušas parādsaistības - hipotekāro kredītu AS Aizkraukles banka, taču nav uzrādījusi ne īpašumu, kas būtu iegādāts par saņemto kredītu, ne arī kādu iegādes darījumu vai finanšu līdzekļus, kas atbilstu kredīta palielinājuma apmēram.
"Šie dati, iespējams, liecina par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem, tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi veikt nepieciešamos pasākumus, kas ietilpst tās pienākumos," - ar šādu iesniegumu, norādot uz aprakstītajiem faktiem, Pietiek vērsās KNAB.
Savukārt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram oficiālā iesniegumā tika jautāts, vai prokuratūras vadība ir lietas kursā par šiem faktiem, vai šie fakti nav radījuši vai nerada prokuratūras vadībai aizdomas par nedeklarētiem darījumiem un finanšu līdzekļiem un, ja nerada, tad kādu apsvērumu dēļ, bet, ja rada, vai šai sakarā ir veiktas vai tiek veiktas kādas darbības.
Taču nu izrādījies, ka abām šīm iestādēm šāda informācija par "savējo" nešķiet vērā ņemama. "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārsūtīja Jūsu iesniegumu par V.Zaļūksnes iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu Valsts ieņēmumu dienestam pēc piekritības," - šādu skaidrojumu Pietiek sniedza KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. KNAB šo informāciju negatavojoties izvērtēt.
Savukārt Kalnmeiera vietā no atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem izvairījās Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko, kura atbildes pamatā bija apgalvojums - ja reiz šie fakti ir tikuši minēti amatpersonas deklarācijā, jautājumiem nav pamata, jo šī informācija "jau atrodas to iestāžu un amatpersonu rīcībā, kurām deklarācijas iesniegšanas, aizpildīšanas un tajā norādīto faktu atbilstības pārbaudes pienākums noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos".
No virsprokurora atbildes arī skaidri izrietēja - ja nu kādam ļoti griboties iesniegt valsts iestādēm informāciju par kāda prokurora aizdomīgiem darījumiem, tad interesentam pašam vien arī vajadzēšot noskaidrot, kur tieši vērsties - katrā gadījumā prokuratūra tā neesot.
"Ja Jūsu rīcībā ir konkrēta informācija, kas dod pamatu apšaubīt valsts amatpersonas deklarācijās norādīto faktu atbilstību normatīvajiem aktiem, Jums ir tiesības vērsties iestādēs vai pie amatpersonām, kurām valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes pienākums noteikts likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai citos normatīvajos aktos," oficiālajā Ģenerālprokuratūras atbildē Kalnmeiera vietā skaidro Ostapko.
Foto no apollo.lv
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
