Iesaki rakstu: 
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Politiskā kultūra
Tādā pašā vienprātībā deputāti par izpilddirektoru apstiprināja Andri Lapiņu, zinot par interešu konfliktu, jo izpilddirektora tiešā pakļautībā strādā viņa laulātā – kancelejas vadītāja Dina Kaupe. Tagadējais mērs Edgars Avotiņš tika ievēlēts kā bezpartejiskais no LRA saraksta, 2019. gadā tika uzņemts par NA biedru un tā paša gada 27. novembrī, Gintam Kukainim mandātu noliekot, tika ievēlēts par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju un tandēmā ar sava vēlēšanu saraksta līderi Kārli Lapiņu novadu vada līdz šim.
Aizejošo politisko vadību varētu dēvēt par mūsu novada, lienētas un dāvātas naudas apguves čempioniem, lai gan tās tērēšanas lietderība un kvalitāte būs izprotama tikai turpmākā laika gaitā. Vadīšanā Smiltenes novadā maz bijušas nacionāli konservatīvas pazīmes, tomēr pagājušajā, diezgan liberāli aizvadītajā periodu, manuprāt, nav bijusi jūtama krietna kārtīga saimnieka roka, drīzāk pār deputātiem valdošais administrācijas diktāts vai pat, šķiet, kāda nepārvarama vara.
Morāle
Politiski aktīvie smiltenieši ir sapratuši, ka “čomu būšanai” partiju demokrātijā nav perspektīvas. To apliecina pie varas bijušo līderu nespēja vairs saturēt šādas “bezpartejisko čomu” komandas. Iepriekšējās vēlēšanās startējušās LRA saraksta līderis Kārlis Lapiņš no savas komandas nav spējis piesaistīt nevienu (!) bijušo komandas biedru, tagad startējot kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), no kuras iepriekšējās komandas Toms Markss spējis piesaistīt tikai vienu bērnudārza vadītāju. Īpaši nav veicies arī Edgaram Avotiņam – no Ginta Kukaiņa veidotās komandas, viņam izdevies piesaistīt tikai piecus un no iepriekšējās komandas atvilināt līdz vienu.
Nākotne
Arī politiskajā kultūrā ir jābūt tikumībai un uzskatu noturībai – spējai “noiet pa sliedi”. Politiķi, kuri maina partijas vai veido “čomu komandas” katrām vēlēšanām, nav ilgtspējīga parādība. Jaunā Apes, Raunas un Smiltenes novada vēlētājiem šoreiz ir liela iespēja izvēlēties arī tādu partiju sarakstus, kurām novadā ir izveidotas nodaļas ar pilntiesīgiem biedriem, kuri par novada iedzīvotāju domām un vajadzībām interesējušies jau krietni pirms vēlēšanām.
Partiju faktiskā rīcība novadā būtu vērtējama kopsakarībā ar valsts piešķirto finansējumu – kādu artavu no tās un kādiem mērķiem katra no šeit kandidējošām partijām atvēlējusi darbībai mūsu novadā: vai tikai acu aizmālēšanai ar „čomu komandas” lielformāta reklāmām vai arī semināru, aptauju rīkošanai un biroju atvēršanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
