Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu
Latvijas Arhitektu savienība24.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par Nacionālās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 Rīgā (turpmāk – MK rīkojums) un apkopojot LAS organizētajās tikšanās, diskusijās, un debatēs* paustos viedokļus, konsekventi iestājas par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju Nacionālās koncertzāles izbūves ieceres īstenošanā.
LAS Padome konstatē, ka līdzšinējais Nacionālās koncertzāles projekta virzības process neatbilst šiem principiem, kas bremzējoši ietekmē mērķa sasniegšanu – uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu Nacionālo koncertzāli. Šāda lēmumu pieņemšanas prakse rada lieku spriedzi sabiedrībā un pretnostāda attiecīgas nozares vienu pret otru.
Apzinoties Nacionālās koncertzāles projekta nepieciešamību un nacionālo nozīmīgumu, LAS Padome nolemj:
1. Līdz zemāk minēto punktu realizācijai nav atbalstāms MK rīkojuma p.3.3. nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra (turpmāk – PTC) ēkas demontāžu. LAS aicina izslēgt šo prasību no minētajiem MK noteikumiem kā pārsteidzīgu un ne pietiekami pamatotu.
2. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes 01.07.2020. lēmumu par koncertzāles novietnes Kronvalda parkā (ēkas Elizabetes ielā 2 teritorijā) iekļaušanu kā līdzvērtīgu Kultūras ministrijas izveidotajā potenciālo koncertzāles novietņu sarakstā tās tālākai izpētei un salīdzināšanai, iespējams, to papildinot ar vēl citām alternatīvām novietnēm, un veikt padziļinātu analīzi un izvērtējamu atbilstoši Nacionālās koncertzāles projekta darba grupas izstrādātiem arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem.
3. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes koncertzāles darba grupas izveidi, deleģējot darbam tajā LAS pārstāvjus, ar nolūku sakārtot projekta virzīšanas procesu, padarot to profesionāli argumentētu, iekļaujošu, caurskatāmu, atklātu un sabiedrībai saprotamu.
4. Turpmākajā Nacionālās koncertzāles projekta virzībā respektēt:
- pēctecības un tiesiskās paļāvības principus (MK rīkojums Nr. 227 no 13.04.2005. un LAS Padomes lēmums no 19.03.2019. par Nacionālās koncertzāles būvniecību AB dambī);
- sociālekonomiskos un politiskos apstākļus (Rīga kā sarūkoša pilsēta), vienlaikus ievērtējot potenciālo koncertzāles pienesumu valsts ekonomikā;
- telpu programmas reālos apmērus, ņemot vērā aktuālākos notikumus un vajadzības, domājot ne tikai par izbūvēšanas, bet arī uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ilgtermiņā;
- pietuvojoties idejiski veiksmīgiem risinājumiem, izvērtēt nepieciešamību izsludināt likumu par koncertzāles būvniecību Rīgā, lai, ņemot vērā šīs būves tapšanas laiku, šis kļūtu par pēctecīgu pienākumu nākamajām valdībām;
- veikt esošās PTC ēkas potenciālo pielietojumu un tālākās izmantošanas izpēti, organizējot tam atsevišķus projektēšanas plenērus un/vai konkursu.
5. Sekmīga Nacionālās koncertzāles projekta virzība nav iespējama bez Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalības, tādēļ nepieciešams iesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību lēmumu pieņemšanā pēc iespējas agrīnā projekta stadijā, analogi citās valstīs pieņemtajai praksei.
6. Šajā pilsētas bulvāru loka zonā ir iespēja atrasties sabiedriski nozīmīgai būvei ar tādu publisku funkciju, kas organiski iekļautos unikālā Rīgas bulvāru loka kultūrtelpā, neraugoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā par šeit esošo PTC ēku.
LAS ieskatā Nacionālās koncertzāles sekmīgai realizācijai ir nepieciešams veikt rūpīgu un profesionāli plānotu sagatavošanas darbu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus un informējot sabiedrību, tādējādi jau sākotnēji panākot kopēju vienošanos.
* LAS organizētie pasākumi līdz LAS Padomes sēdei 16.07.2020.:
- 30.06.2020. diskusija Lielajā ģildē par RKZ būvniecību Elizabetes ielā 2
- 07.07.2020. LAS pārstāvju un LBS valdes locekļu tikšanās par MK rīkojumu Nr. 341
- 08.07.2020. diskusija ar jaunajiem arhitektiem par RKZ būvniecības procesu
- 15.07.2020. Pasaules tirdzniecības ēkas apskate un debates par ēkas kultūrvēsturisko novērtējumu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
