Naudas kripatiņas

Tas bija brīdis, kad kriptonaudiņas tikai sāka savu uzvaras gājienu, par tām tad zināju maz. Šodien par to zinu nedaudz vairāk, tāpēc uzskatu, ka esmu pietiekami informēts, lai uzskatītu, ka toreiz, atbildot uz drauga jautājumu, neesmu kļūdījies.

Kāpēc? Loģika te ir vienkārša, un, lai tajā orientētos, nav nepieciešams ekonomista grāds, īpaši jau tāpēc, ka, manuprāt, nav tādas zinātnes. Tāpat kā nav zinātnes, ko dēvē par zinātnisko komunismu. Tur vārds «zinātne» ir pievilkts aiz ausīm un piešūts ar baltiem diegiem.

Manuprāt, prātīgāk ir runāt par saimniecisku rīcību un arī nesaimniecisku. Ar to saskaramies katru dienu, kad ir jāpērk vai jāpārdod, jāplāno vai jāīsteno.

Un kā tad mēs rīkojamies, lai saimniekošana būtu saimnieciska jeb – kā ir dzirdēts no kāda padomju vadoņa – ekonomika būtu ekonomiska?

Vairums cilvēku tērē naudu ikdienas vajadzībām. Tām vajadzībām, bez kurām nav iedomājama cilvēka dzīve. Tie ir dažādi pirkumi, tie ir maksājumi, kas cilvēkiem ir nepieciešami, lai varētu izdzīvot.

Piemēram, īres maksājumi, pārtikas iegāde, medicīnas pakalpojumi un citi. Ar šiem maksājumiem ir aplikti visi mūsu valsts – un ne tikai mūsu valsts – iedzīvotāji. Jā, atšķiras mitekļi, atšķiras pārtika, atšķiras medicīna, bet būtība ir tā pati.

Vairumam cilvēku ienākumi labi, ja ir pietiekamā daudzumā un apjomā, lai segtu minētos maksājumus, bet ir arī tādi, kuriem, samaksājot par īri un citu, tomēr paliek neiztērēta nauda dažādām izklaidēm.

Cilvēki nepērk akcijas biržās un neiegulda naudu kriptovalūtā, kā arī neiztērē izpriecās, ja, samaksājot par pirmās nepieciešamības precēm un elementāru dzīvības uzturēšanu, nekas pāri nepaliek. Rets ir gadījums, kad cilvēks dzīvo pusbadā vai neārstē zobus, lai ietaupītu un nopirktu kādu loterijas biļeti.

Liekā nauda

No tā secinu, ka nauda, kas apgrozās biržās, dažādās piramīdās, un tā, par ko pērk kriptovalūtu, ir, nosacīti sakot, nevajadzīga nauda, bez kuras cilvēks var iztikt. Tā ir, ja skatās no konkrēta indivīda skata, bet, ja uz to palūkojas no valsts viedokļa, tad valstis cenšas samazināt naudas uzkrājumus, jo tie neizbēgami veicina inflāciju. Naudas vienkārši ir vairāk, kā tā, par ko cilvēks ir gatavs maksāt.

Bet, ja ir lieka nauda, tad ātri vien saviešas gana daudz apķērīgu cilvēku, kuri cenšas šo lieko naudu paņemt un iztērēt savām vajadzībām. Tā rezultātā tiek izdomāti visādi veidi, kā naudu paņemt. Piemēram, piedāvājot dažādus pakalpojumus, bez kuriem cilvēks var lieliski iztikt, bet viņam tiek iestāstīts, ka bez tā dzīvot nav iespējams. Kovid ierobežojumi lieliski izgaismoja tās nozares, bez kurām var izdzīvot un kuru nepieciešamība bija pārspīlēta.

Kur rodas liekā nauda? Uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša atbilde. Naudas drukāšana ir valsts monopols, tas nozīmē, ka naudas daudzumu regulē un nosaka valsts. Valsts amatpersonas dažādu politisku sacensību rezultātā cenšas uzlabot cilvēku dzīvi. Kā viņi to dara? Palielinot algas, drukājot naudu, lai apgrozījumā ir vairāk naudas, jo, ja tā nedarīt, tad vēlētājs balsos par citiem, kas solīs palielināt pensijas, palielināt algas, samazināt valsts tēriņus.

Ideālā saimnieciskajā rīcībā jeb ekonomikā liekai naudai nav jābūt, ir jābūt tikai tik, cik ir nopelnīts, un tik, cik ir preces vai pakalpojumi. Reāli nepieciešamas preces, un reāli nepieciešami pakalpojumi.

Ja valsts tā rīkosies, tad daudzi paliks bez iztikas līdzekļiem, jo daļa naudas pazudīs nesaimnieciskas rīcības, zagļu, aplamu tēriņu un līdzīgā caurā maisā. Tāpēc drukā vairāk, lai izsaimniekotais tomēr ļauj izdzīvot arī citiem. Valsts drukā naudu, lai mazinātu sociālo neapmierinātību.

Valsts ir ieinteresēta, lai būtu tādi apķērīgi uzņēmēji, kuri iestāsta, ka bez tā dzīvot nav iespējams un nav saprotams, kā tu līdz tādam vecumam esi nodzīvojis neceļojot, nenūjojot, nesportojot, neskatoties bezjēdzīgas izrādes un šovus. Kā tu līdz šim varēji izdzīvot bez sarkana mocīša, bez tetovējuma, bez pīrsinga, bez... un tā bez gala. Valsts ir ieinteresēta, lai liekās naudas ir mazāk, jo, ja naudas drukāšanu tā nevar apturēt, tad vismaz mazināt sekas var.

Tesla

Ja kādi uzņēmīgi cilvēki izveido biržu internetā, valsts pārvalde priekā sit virtuālās plaukstas, jo ir izveidots vēl viens instruments, kurš iznīcina lieko naudu. To naudu, kurai nav reāla seguma. Ja kādi izdomā kriptovalūtu, arī par to valsts priecājas, un neformāli tiek informēti žurnālisti, īpaši valsts maizi ēdošie, ka būtu labi cilvēkus par šādu «iespēju» informēt.

Tad skaļi tiek tiražēta ziņa, ka Ilons Masks ir nopircis tik un tik kriptovalūtas, ka Teslas tagad var pirkt arī par kriptovalūtu. Un šādi piemēri nemaz nav tik tālu jāmeklē, – 2017./2018. gadu mijā, kad bitkoins pirmoreiz piedzīvoja patiešām ievērojamu virtuālās vērtības kāpumu, pat pašmāju nacionālā lidsabiedrība paziņoja, ka tagad arī aviobiļetes var iegādāties, izmantojot kriptovalūtu.

Arī inflācija ir lietderīga valstīm, jo tā veicina izpratni, ka viss kļūst dārgāks un ja naudu turēt ieraktu dārzā, tad tās pirktspēja samazinās. Tāpēc jātērē tūlīt vai «jāiegulda»! Un kā iztērēt un «ieguldīt», to tūlīt arī reklāma TV, radio un citur piedāvās. Pat personiski tev piezvanīs un pierunās nopirkt kādu matraci vai aizbraukt kaut kur ceļojumā.

Inflācija biržās, akciju cenu svārstība, kriptovalūtu kursu svārstība valsti neuztrauc. Svarīgi, ka liekā nauda neietekmē valsts inflāciju.

 Iedomājieties, kas būtu noticis ar Latviju, ja banka Baltija un līdzīgas piramīdas nebūtu beigušas savu darbību ar traģisku rezultātu priekš tik daudziem cilvēkiem!?

Tur tomēr bija koncentrējusies liekā nauda, kaut daudzi šo lieko naudu bija visu dzīvi krājuši un te nu iekrita alkatībai nagos, kas viņus arī pazudināja. Vai varat iztēloties, kāda tad būtu inflācija? Man ir pamats domāt, ka šo valsts nepārdzīvotu un ar to īsais neatkarības laiks arī būtu beidzies. Tāpēc pieļauju, ka tobrīd valdošie apzinājās reālās briesmas un pieļāva piramīdu krahu.

Jo citādi nebūtu iespējams stabils lats. Lata stabilitāte balstījās liekās naudas izņemšanā caur zaudējumiem piramīdās, bet nebūt ne galvenā baņķiera ģenialitātē.

Valsti neuztrauc akciju cenas biržās, to kritums un fantastiskie lēcieni, jo tas viss ir tikai rotaļa, kurā rotaļājas tie, kam ir lieka nauda.

Valstij ir svarīgi, lai šī liekā nauda netiek pārvērsta reālos pirkumos, jo tad cenu pieaugums būs reāls un reāli ietekmēs inflāciju valstī.

Ja biržās vai kriptovalūtā kāds naudu pazaudē vai pati kriptovalūta mirst, tad valsti tas neuztrauc, un naudas zaudētāji, atšķirībā no deviņdesmito gadu piramīdu ieguldītājiem, nevērsīsies pie valsts pēc palīdzības. Tā bija jūsu pašu brīvprātīga riska uzņemšanās, un biznesā ne visi nopelna. Nopelna kāds uz kāda rēķina līdzīgi kā loterijā, – lai kāds vinnētu miljonu, ir nepieciešami tie, kas šo miljonu iemaksā.

Rīt būs dārgāk

Valsts pārvalde neizgudro un neievieš akciju tirgu un kriptovalūtu. Valsts tikai pieļauj, lai tas notiktu, veicina, lai liekā nauda tiek izņemta no apgrozījuma.

Svarīgi ir atcerēties, ka īsta nauda ir tā, kas ir makā un kontā. Arī zeķē. Pārējā, biržas ciparos un kriptovalūtas skaitļos, ir tikai teorētiska ciparu rindiņa bez reāla pielietojuma. Protams, var no biržas naudu pārskaitīt savā kontā, var arī pārdot kriptovalūtu, bet to vairumam izdarīt traucē alkatība, un, ja tomēr tā notiks, tad visiem nepietiks. Naudu dabūs tikai tie, kuri pirmie izņems. Tā bija arī bankā Baltija. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, bet pārējie ir tikai tam, lai pirmajiem tiktu.

Bet, ja jūs varat spēlēt biržā un iegultīt kripotovalūtā, tas vairumā gadījumu nozīmē, ka arī jums tā ir lieka nauda, ko esat gatavs notriekt šādā izklaidē. Kaut zinu pa kādam retam gadījumam, ka dažs paņem aizdevumu, pat ātro kredītu, lai «ieguldītu», un tad nu lepni rāda skaitļus, cik nu maksā tas, ko viņš nopirka.

Kad saku – parādi man bankas kontu, jo tikai tas liecina par taviem reāliem ienākumiem, tad saņemu atbildi, ka es neko nesaprotu, to taču var izdarīt jebkurā brīdī, tikai šobrīd tas nebūs gudri, jo rīt bitkons maksās vēl dārgāk...

Rezultātā – maksā aizdevējam procentus un parāda atmaksu un stāsta ģimenei, ka rīt būs un daudz, klusībā naivi sevi mierinot (pareizāk – mānot) japāņu investora Kijosaki vārdiem, ka šodienas neveiksme ir vien rītdienas veiksmes sastāvdaļa. Bet rītdiena, kā zinām, mēdz pārsteigt, arī nepatīkami.

P. S. Kas ir kriptovalūta (kripatiņa naudas) valsts izpratnē? «Vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.»

https://www.youtube.com/watch?v=Fif_ej70pjs

Novērtē šo rakstu: