Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!
Rolands Repša, AS Latvijas Mediji21.05.2023.
Komentāri (98)
Iesaki rakstu: 
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lūk, šī ir latiņa, kas jāuzstāda visiem prezidenta amata kandidātiem! Jo mēs šobrīd nedzīvojam “normālos” laikos, kad varēja atļauties “eksperimentālus” prezidentus, tagad vajadzīgi krīzēs pārbaudīti kadri.
Cik liela ir varbūtība, ka Krievijas agresija Ukrainā pāraugs lielākā karā? Izšķirošais faktors ir Ķīna. Kā zināms, Ķīna arvien vairāk raugās uz Krieviju kā savu vasali, un mēs nezinām, cik lielā mērā Putins jau ir pārdevis savu valsti ķīniešiem apmaiņā pret iespējamo militāro palīdzību.
No Ķīnas viedokļa visideālākais variants būtu, ja frontes līnija Ukrainā iesaldētos apmēram esošajā situācijā, ko Putins varētu pasniegt kā uzvaru – piemēram, izveidots sauszemes koridors ar Krimu. Ķīnas līderis Sjī jau pasludinājis, ka vēlētos redzēt ar aresta orderi dekorēto Putinu Krievijas prezidenta amatā arī pēc 2024. gada vēlēšanām. Īsi summējot – Ķīna neļaus savam vasalim krist!
Otrkārt, Ķīna strauji bruņojas un ir atklāti pateikusi, ka gatava lietot spēku, lai atgūtu Taivānu. Acīmredzot šo kareivīgo nostāju veicinājusi arī Rietumu lēnā un joprojām nepilnīgā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir atklājusies Rietumu militārās industrijas nespēja saražot modernajam augstas intensitātes karam nepieciešamo bruņojumu un munīciju pietiekamos daudzumos.
Tas iedrošina Ķīnu spert liktenīgo soli Taivānas iekarošanas virzienā, ko Sjī noteikti ir izvirzījis par sava trešā prezidentūras termiņa galveno mērķi. Un izdevības “logs” Ķīnai ir tagad, kad ASV un Eiropa ir aizņemtas ar karu Ukrainā.
Ja šis ļaunais scenārijs īstenosies, Krievijas agresija Ukrainā, visticamāk, pāraugs par Ķīnas–Krievijas tandēma karu ar Rietumiem. Un šajā situācijā ļoti nepieciešama būs Rietumu vienotība un spēcīga līderība katrā no valstīm, arī Latvijā.
Otra vitāli nepieciešama prezidenta īpašība ir spēja argumentēti pretoties pasaulē un Eiropā valdošajam kreisajam liberālismam, kas šķeļ Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis un tautas. To redzam arī pie mums Latvijā. Šis komentārs nav vieta, kur analizēt kreisā liberālisma cēloņus. Pavisam īsi – tā ir Rietumu labklājības sabiedrību dzīlēs atdzimusī marksistiskā vēlme atkal pārdalīt kapitālisma sistēmas radītās bagātības. Likās, ka pēc Padomju Savienības un sociālistiskās sistēmas sabrukuma komunisma rēgs ir pazudis uz visiem laikiem.
Bet tā tas nav un nevar būt, kamēr pastāv būtiska nevienlīdzība ienākumos. Vienmēr būs neapmierinātu ļaužu grupas – piemēram, kreisi noskaņoti Rietumu universitāšu profesori un mediji, kas vēlēsies kopējo bagātību pīrāgu pārdalīt sev par labu vai vismaz kaut kā ieriebt bagātajiem. Šim mērķim, iespējams, neapzināti kalpoja gan afroamerikāņu nemieri ASV 2020. gadā un sekojošais “atcelšanas kultūras” vilnis, gan klimata protesti un dažādu minoritāšu tiesību aizstāvēšana vietā un nevietā.
Tad, lūk, mūsu nākamajam prezidentam ir jābūt ideoloģiski spējīgam diskutēt ar Rietumu kolēģiem un pārliecināt viņus būt kritiskākiem pret kreisajām izpausmēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
