Nacionālo aviokompāniju interesē tikai peļņa, ne pasažieru drošība
Pietiek lasītājs04.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan privātpersonus un mazos uzņēmumus valsts policija pastāvīgi soda par ierobežojumu neievērošanu, aviokompānija AirBaltic par šo pašu ierobežojumu pārkāpšanu pie atbildības absolūti nekādi netiek saukta.
Vēl pagājušā gada ziemā AirBaltic mēģināja ievērot obligātos noteikumus un savas lidmašīnās ierobežoja attālumu starp pasažieriem. Lai to izdarītu, katrs otrais sēdeklis salonā tika iezīmēts ar aizliedzošu lenti, un cilvēki rindās sēdēja ik otrajā sēdvietā.
Acīmredzot pēc pusgada (vai arī agrāk) aviokompānija ir pārskatījusi savu attieksmi pret obligātajiem ierobežojumiem un tagad pieturas pie absolūti pretējas nostājas. Konkrētāk, lidmašīnas salonā, ar kuru es lidoju pagājušajā nedēļā, nebija nekādu ierobežojošo lentu, un lidmašīna bija gandrīz pilnībā piepildīta ar pasažieriem.
Neskatoties uz to, ka AirBaltic neierobežoja attālumu starp sēdošajiem pasažieriem, salona skaļruņos nepārtraukti skanēja brīdinājums par nepieciešamību saglabāt divu metru attālumu. Kā to darīt pasažieriem, kuri sēdēja
Tad bija interesanti vērot situāciju ar maskām. Stjuartes visa lidojuma laikā nepārtraukti izteica piezīmes pasažieriem, kuri vai nu nemaz nenēsāja masku, vai arī pavilka to lejā, lai varētu elpot caur degunu. Laikā, kad pasažieri ienāca salonā un lidmašīnu gatavoja pacelšanai, dažiem pasažieriem, kuri neatbildēja uz mutiskām piezīmēm par maskas trūkumu, stjuartes pat draudēja viņus izlaist.
Taču burtiski pusstundu pēc pacelšanās konkrētiem pasažieriem situācija ar maskām dramatiski mainījās. Tas notika laikā, kad pienaca laiks pārdot pasažieriem ēdienus un dzērienus. Tagad tiem cilvēkiem, kuri iegādājās melleņu mafinu, tika oficiāli atļauts noņemt masku un sēdēt desmit centimetru attālumā no kaimiņiem ar atsegtu muti un degunu.
Teorētiski, ja kāds pasažieris visa lidojuma laikā būtu gatavs pirkt ēdienu lidmašīnas kafejnīcā, tad arī visā lidojuma laikā viņam būtu atļauts palikt bez maskas. Kamēr viņa kaimiņam par nolaisto masku stjuarte būtu draudējusi ar problēmam.
Šeit ir vērts atzīmēt, ka melleņu mafins, kuru var iegādāties gandrīz jebkurā pārtikas veikalā par 0,50 eiro – 1 eiro, lidmašīnas kafejnīcā maksā 3 eiro jeb aptuveni trīs - sešas reizes dārgāk nekā veikalā.
Ņemot to visu vērā, mēs varam secināt, ka daudzkārtējais uzcenojums pārtikai un maksimāls pārdotu aviobiļešu skaits aviokompānijai ir kļuvis daudz svarīgāks par pasažieru veselību un dzīvību.
Galu galā ir acīmredzams, ka, ja kāds no pasažieriem AirBaltic nihilistiskās attieksmes pret ierobežojumiem dēļ saslimst ar kovidu un vēlāk nomirst, tad tā būs tikai un vienīgi viņa personīgā problēma. Un gadījumā, ja šī persona pat nepirka melleņu mafinus par 3 eiro, tad AirBaltic vadība par viņu vispār var aizmirst kā par pagājušā gada sniegu.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
