Nacionālā apvienība, jūs esat sliktākais, kas ar Latviju kopš neatkarības atjaunošanas noticis
Ēriks Stendzenieks24.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viss sākās ar Jāņa Iesalnieka tvītu par traģēdiju, kāda Latviju skars, ja pēkšņi pašvaldības kādu bukletu tantiņai nodrukās arī krievu valodā.
Iesalnieks: Jaunā konservatīvā partija kopā ar Attīstībai/Par, KPV LV un Saskaņu plāno mīkstināt Valsts valodas likuma 21.pantu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju sniedz tikai valsts valodā:
Ziniet... Būtu man jūsu problēmas...
Es arī domāju, ka izsniegt tantiņai bukletu valodā, kuru viņa saprot, ir Latvijas beigas. Visa mūsu kultūra, pašapziņa, tradīcijas, māksla, latvietība, vēsture un nākotne ir miskastē. Es arī domāju: ja visu mūsu pašapziņu var sagraut ome ar lapiņu krievu valodā, tad tā nav diez ko vērta.
Ko Jūs, NA, esat darījuši 20 gadus, lai latviešu pašapziņa būtu stipra, neievainojama un pārāka par to sīko detaļu, kādā valodā pašvaldības komunicē ar saviem iedzīvotājiem.
Jums pa šo, jums atvēlēto laiku vajadzēja radīt tik stipru Latvietības apziņu, tik stabilu vērtību templi, ka mēs šodien varētu filmēt šovus par Latviju kā Little Britain, mēs varētu jokot par Sibīriju un suvenīru veikalā varētu nopirkt tualetes papīru, kas nodrukāts ar pieclatniekiem.
Un cilvēki nevis apvainotos, bet smaidītu, jo viņi ir pašapzinīgi un par savu valsti var arī ironizēt, smieties vai drukāt bukletus kaut 100 valodās. Stipras valsts pazīme ir palīdzēt cilvēkiem, kas varbūt tik labi nerunā latviski, un tādējādi sajusties lieliem, pašpietiekamiem un stipriem.
Jūs 20 gados esat uzradījuši vāju valsti, kuras iedzīvotāji mēģina nosargāt pēdējās valstiskuma pašapziņas drupačas un tādēļ greizsirdīgi un agresīvi vēršas pret tādiem sīkumiem un tādām izpausmēm, par kurām citas valstis tikai pasmietos.
Kas jums ir? Jūs esat mūžīgi apvainoti un mūžīgi apdraudēti? Jūs saprotat, ka jūsu politika 20 gadu garumā ir ne vairāk, ne mazāk kā noziegums. Jūs esat atņēmuši veselai tautai iespēju priecāties par savu valsti, stiprumu, mugurkaulu un vērtībām. Tā vietā jūs esat aiz sevis atstājuši tautai iebarotas mūžīgas bailes, neticību saviem spēkiem un, kas vistrakākais – totālu humora un pašironijas trūkumu.
Šis ir mans personiskais viedoklis, bet es domāju, ka jūs esat sliktākais, kas ar Latviju kopš neatkarības atjaunošanas noticis. Arī par OIK: biznesmeņi nespēj nodarīt tik daudz ļauna kā grupiņa ideologu, kas no vēlēšanām uz vēlēšanām tautā iedzen bailes, naidu un tagad arī patiesi nāciju iznīcinošo problēmu: bukletus pašvaldībās, krievu un angļu valodā. No manas puses viss.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
