Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātais Ministru prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Man ir prieks būt šodien kopā ar jums un atskatīties uz aizgājušo gadu. Manā vērtējumā Jaunajai Vienotībai tas ir bijis veiksmīgs. Latvijas politiskajā dzīvē pēdējā gada laikā ir bijis, ja tā var teikt, restarts ar Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jauna Valsts prezidenta stāšanos amatā. Šis ir bijis arī restarta gads Jaunajai Vienotībai.

Pirms gada bijām sanākuši uz mūsu kārtējo kongresu, un domāju, ka nekļūdīšos teikdams, ka daudzi no mums nāca uz kongresu ar bažām. Un tam bija nopietni iemesli.

No politiskā klimata viedokļa, “viss ir slikti” priekšvēlēšanu gaisotne bija nopietns pamats bažām gan par partijas, gan arī par visas valsts nākotni. Atsevišķu jaunpienākušo politisko spēku spēlēšanās ar valsts iedzīvotāju neapmierinātību un populistiska vienkāršu risinājumu solīšana bieži vien aizēnoja faktos balstītu pragmatisku politisko piedāvājumu. Neraugoties uz to, pirms gada kongresā diskutējām, ka Jaunajai Vienotībai ir jāpaliek uzticīgai saviem principiem, jānāk ar pārdomātu un reālistisku politisko piedāvājumu, un nav jāiesaistās populistiskā vairāksolīšanā.

Tagad redzam, ka šī stratēģija sevi ir attaisnojusi. Protams, varētu vēlēties vairāk vietu Saeimā. Tomēr atskatoties uz gadu kopumā, var droši teikt, ka Jaunā Vienotība ir praksē pierādījusi, ka Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc konstruktīvas, pragmatiskas un faktos balstītas politikas.

Lai arī mūsu Saeimas frakcija ir neliela, tā strādā saskaņoti un mērķtiecīgi. Nesaskaņas un strīdi ir palikuši pagātnē. Un šeit jāsaka paldies Ainaram kā frakcijas vadītājam un visiem mūsu Saeimas deputātiem.

Par šī gada laikā paveikto es gribētu īpaši pateikties Krišjānim. Par politisko gudrību un diplomāta spējām, bez kurām nebūtu bijis iespējams šo valdību izveidot. Vēl vairāk, Krišjānim ir izdevies izveidot  tādu valdību, kurā Jaunā Vienotība ar Ministru prezidenta, finanšu un ārlietu ministru portfeļiem veido tās smaguma centru. Līdzsvarojot un virzot koalīcijas darbu viņš māk gan respektēt partiju un ministru dažādos viedokļus, gan panākt vienotu pozīciju, gan arī saglabāt stingru stāju valstiski svarīgos jautājumos.

Gribētu teikt paldies arī Arvilam par ieguldīto darbu partijas atjaunotnes procesā. Kā pats Arvils minēja pagājušajā kongresā, partijā ir noticis pašattīrīšanās process, kurš ļāvis aizvadītā gada laikā pārslēgties no iekšējiem ķīviņiem uz produktīvu darbu valsts labā. Jaunās Vienotības koncentrēšanās uz valstij svarīgu uzdevumu izpildi ir izrādījusies pareizā stratēģija, kas atspoguļojas arī partijas pieaugušajos reitingos.

Īpašos apstākļos strādā Vienotības frakcija skandāliem apvītajā Rīgas domē. Arī šeit cilvēki novērtē, ka Vienotības frakcija Viļņa Ķirša vadībā ieņem stingru un saprotamu stāju - kompromisi ar korupcijas caurausto domes koalīciju nav iespējami. Atzīstama ir apņēmība un neatlaidība, ar kādu mūsu Rīgas domes deputāti norāda uz ilglaicīgi pie varas esošās Rīgas domes koalīcijas nolaidību un nesaimnieciskumu, uz riskiem, kādi pastāv rīdziniekiem un Rīgas nākotnei.

Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka vēlētāji joprojām uzticas Jaunās Vienotības profesionalitātei un spējai sekmīgi pārstāvēt Latviju gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Izmantojot izdevību, gribēju pateikties kolēģiem un Krišjānim personīgi par izrādīto uzticību, nominējot manu kandidatūru darbam nākamajā Eiropas Komisijā. Tāpat kā šī mandāta laikā, arī turpmāk turpināšu aktīvi strādāt pie tā, kas ir mūsu kopējais mērķis – stipra un iekļaujoša Eiropa, kurā Latvijas balss ir sadzirdēta.

Atgriežoties pie Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāatzīmē, ka, tāpat kā pirms gada pie mums pirms Saeimas vēlēšanām, arī daudzviet Eiropā bija bažas par iespējamo populistu ietekmes pieaugumu. Tomēr, kā redzam, šīs bažas īsti nepiepildījās, iespējams tādēļ, ka šoreiz īpaši aktīvi ir bijuši jaunieši.

Pēc Eirobarometra datiem pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās ir ievērojami pieaugusi proeiropeiski noskaņotu jaunākās paaudzes vēlētāju dalība vēlēšanās[1].

Kopumā iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai ir augstākajā līmenī kopš 1983. gada. 68% eiropiešu ir atzinuši, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības Eiropas Savienībā. Tomēr šis augstais atbalsts Eiropas Savienībai uzliek arī pienākumus. Eiropieši sagaida atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, un Eiropai jāspēj atrast savu vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tāpēc šeit gribēju iezīmēt arī galvenās tendences Eiropas un globālā kontekstā.

Ja runājam par īstermiņa perspektīvu, tad iezīmējas divas galvenās tendences – ekonomika atdziest gan Eiropā, gan pasaulē, un aug kopējā ģeopolitiskā un tai līdzi arī ekonomiskā nestabilitāte. Šīs nestabilitātes pamatā ir gan izmaiņas pasaules pārvaldības modelī ar arvien lielāku attīstības valstu, kā Ķīna un Indija, lomu, gan ASV politikas kursa maiņa, kas apdraud esošo daudzpusējās sadarbības sistēmu. ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts vai Krievijas agresīvā ārpolitika ir tikai daži simptomātiski piemēri. Eiropā viens no lielākajiem nestabilitātes faktoriem īstermiņā ir Brexit.

Šādā situācijā, neatkarīgi no tā, kādas būs pārmaiņas, mums ir jāstrādā pie tā, ko mēdz dēvēt par “gatavības kultūru”. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem ātri pielāgoties strauji mainīgajai starptautiskajai videi un jāstiprina valsts drošumspēja. Tā balstās gan konkurētspējīgā ekonomikā, gan spēcīgās institūcijās un labā pārvaldībā, gan fiskālajā disciplīnā – faktoros, kas veicina investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.

Šeit gribētu izteikt atzinību premjeram un finanšu ministram par aktīvo darbu valsts finanšu sektora sakārtošanā. Attiecībā uz Moneyval ziņojumu, kā saka, astei vēl jāpārkāpj. Tomēr īstenotie pasākumi gan normatīvās bāzes pilnveidošanā, gan institūciju stiprināšanā ir skaidrs signāls mūsu partneriem, ka netīrai naudai nav vietas mūsu finanšu sistēmā.

Runājot par nākamā gada valsts budžetu, prioritātēm jābūt gan ekonomikas attīstībai, gan nevienlīdzības mazināšanai. Nenoliedzami, ka līdztekus straujai ekonomikas izaugsmei aug arī valsts budžets, un nākamajā gadā tas solās būt lielākais valsts vēsturē. Tātad būs arī fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai. Tomēr šī fiskālā telpa nav neierobežota - atbildīga fiskālā politika vienmēr ir bijusi svarīga daļa no mūsu partijas kopējās atbildības valsts un vēlētāju priekšā. “Zelta kalnu” solīšana uz nenopelnītas naudas rēķina ir “stratēģijas”, kuru sekas mēs izjutām pavisam nesenā pagātnē. Pieaugošā nestabilitāte gan pasaulē, gan Eiropā liek mums būt piesardzīgiem, veidojot valsts budžetu.

Mazināta nevienlīdzība, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikas attīstība ir divi saistīti dzinējspēki, kas dzīvi Latvijā dara labāku. Tomēr ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.

Daļēja atbilde uz šo situāciju droši vien ir teicienā, ka “augšupejošs vilnis vienādi ceļ uz augšu visus kuģus”. Tāpēc jāveicina ekonomikas izaugsme. Te būtiska loma būs arī inovāciju atbalstam un izglītības sistēmas reformām, nodrošinot ciešāku sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr ir nepieciešami arī mērķtiecīgi pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotā darbaspēka uz citām nodokļi bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Iepriekšējā nodokļu reforma šo mērķi sasniedza tikai daļēji. Tāpat jāturpina darbs pie precīzāk mērķētām sociālā atbalsta programmām, kā arī reformām veselības jomā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka mēs nedrīkstam paļauties tam, ko sauc par “reformu nogurumu”. Pārdomāti veiktas, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus un vienlaikus paturot prātā Latvijas sabiedrības kopējo labumu, šīs reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā.

Šajā kontekstā gribētu uzsvērt nepieciešamību uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, jo tieši viņi būs tie, kas vistiešāk izjutīs reformu rezultātus. Čērčils ir teicis: “Vajag drosmi, lai celtos kājās un runātu. Tāpat vajag drosmi, lai apsēstos un klausītos.”

Protams, mēs nespējam kontrolēt globālos procesus ekonomikā, bet varam izdarīt to, kas no mums ir atkarīgs. Darīt visu, lai uzlabotu valsts pārvaldību, lai veidotu konkurētspējīgu un iekļaujošu valsti. Nodrošināt, lai Latvija būtu gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Lai mums izdodas! Paldies!

[1] http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/be-heard/eurobarometer/post-election-survey-2019-first-results

Novērtē šo rakstu:

11
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...