Iesaki rakstu: 
Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Daudzu cilvēku uztveres spējas ir ierobežotas, tāpēc sen ir zināms, cik garam ir jābūt video, cik rakstam un cik garai uzrunai, lai to vairums spētu noskatīties, noklausīties un izlasīt. Cilvēkiem, kuri lasa biezas grāmatas, klausās lekcijas, izpratnes līmenis un uztveres spējas, un prasme uztvert informāciju palielinās. Tos, kuriem nedz lekcijas, nedz regulāras nodarbības nepalīdz attīstīt uztverei un izpratnei nepieciešamās iemaņas, sadzīvē saucam par muļķiem.
Ir daudz un dažādu muļķu un muļķības definīciju, kā arī metaforu. Es arī dažas zinu, bet šoreiz par ko citu.
Daļas
Ja godīgi pavērosim sevi, tad secināsim (kurš biežāk, kurš retāk), ka reizēm esam rīkojušies muļķīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka neizpratām notiekošo kopumā, bet saskatījām tikai kādu posmu. Visbiežāk prātu, redzi un izpratni aizmiglo dusmas. Dusmās esmu sastrādājis daudz muļķību, pateicis daudz aplamību un spēris aplamus soļus.
Lielākā daļa cilvēku nespēj saprast to, kas jau ir noticis, kur nu vēl paredzēt to, kas notiks. Runa nav tikai par nākotni, - pat uz savu personisko pagātni cilvēks reti spēj lūkoties patiesi un objektīvi. Tas nozīmē, ka nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka gudrs vienmēr saprot, bet muļķis nesaprot nekad.
Muļķis nespēj izrast filmu kopumā, grāmatu, rakstu laikrakstā vai žurnālā un mākslas darbu kopumā. Nespēj izprast nelietību, nespēj atšķirt godīgu ieteikumu no pazemošanas un nespēj novērtēt draugu labvēlīgo attieksmei un padomus. Viņam liekas, ka citi nevēlas saprast, nevēlas novērtēt, ka viņam dara pāri. Muļķis savu nelaimju cēloni meklē citos, bet gudrs sevī.
Kopaina
Ja kāda doma ir pateikta vairāk nekā četros teikumos, tad muļķis apmulst un nesaprot, par ko ir runa. Ja teikumā ir vairāk par sešiem vārdiem, tad muļķis jau nesaprot teikuma jēgu.
Muļķim prāta pietiek tikai, lai atcerētos, iedziļinātos un izprastu kādu izlasītās grāmatas daļu, kādu filmas fragmentu, bet kopainu viņš bez priekšāteikšanas nesaskata.
Galvenā atšķirība starp nosacīti gudro un muļķi ir tāda, ka muļķis ir spējīgs galvā paturēt tikai vienu domu. Ja ir vairākas, tad kāda ir jāizmet, jo tā visu padara vēl nesaprotamāku.
Līdzībā var teikt, ka, redzot uz galda izjauktu datoru, muļķis spēj saprast, kas ir mātes plate, kas procesors un barošanas bloks, bet nespēj to visu iztēloties kā datoru.
Muļķis
Muļķis, lasot rakstu par lauksaimniecību, kurā aprakstīta rudzu audzēšana, ir neizpratnē. Viņam tas šķiet pārāk sarežģīti. To, ka rudzi ir jāsēj, viņš saprot, bet, kā no sēšanas izkult graudus, viņam paliek noslēpums. Ja runa ir par kulšanu, tad arī to viņš spēj aptvert, bet ārpus izpratnes paliek sēšana.
Iztēlosimies, ka muļķis atrodas tumšā telpā un tam ir kabatas lukturītis. Ar to spīdinot, viņš redzēs cita cilvēka apavus, vēderu, krūtis un galvu. Viņš nespēs redzēt cilvēku, jo lukturis izgaismos tikai kādu ķermeņa daļu. Aptuveni tā ir iekārtota muļķa uztvere un domāšana.
Muļķi mēdz būt arī ļoti apķērīgi, viņi līdz smalkumam var iemācīties, kā darbojas simtkāja kāja, bet nav spējīgi izprast, kā tārps pārvietojas ar šo kāju palīdzību.
Kopaina
Muļķis redz tikai kādu detaļu, bet, lai gūtu kopainu, ar spēju redzēt dažu detaļu nepietiek. Tāpēc bieži varam vērot, kā muļķis, darot kādu darbu, nespēj iztēloties, kas būs ar viņa veikto pēc tam. Viņš nespēj aizdomāties, ja ceļ māju vai veic kādus santehnikas darbus, ka to lietos cilvēki, ka tiem ir ne tikai vajadzības pēc ūdens, bet ir dažādi augumi un vecumi.
Mūrējot kāpnes, viņš nespēj aizdomāties, ka pa tām staigās cilvēki. Ir tikai viņš un kāpnes. Darbu viņš veiks, it kā viņš mūrē tikai, lai saņemtu samaksu.
Muļķiem nav nianšu. Viņi ir kā ciparu pasaules pārstāvji, kurā ir tikai vai nu balts vai melns. Viņu domāšana ir bināra – «ir» vai «nav».
Zinātniskās filmas satelītā ir veidotas tā, lai šo uztveres un izpratnes trūkumu kompensētu tiem, kas nespēj saprast stāstīto kopumā. Minūtes četras stāsta, tad pievēršas kam tādam, kas uz stāstu neattiecas, un tad atkal citiem vārdiem, jau iepriekš teikto un tad pēc reklāmas rullīša vai citiem zibšņiem tiek pateikts apkopojoši tas, kas bija teikts pirmajās četrās minūtēs.
Piedodiet
Pat šai rakstiņā muļķis spēs uztvert tikai kādu no rindkopām. Tāpēc, pirms ko rakstīt, filmēt vai vienkārši kādu uzrunāt, padomājiet, kā to uztvers, cik no jūsu snieguma sapratīs un cik pārpratīs.
Muļķi, rakstā, filmā vai sociālo tīklu ierakstā spēj uztvert tikai vienu domu. Tas ir zināms tiem, kuri raksta, veido izglītojošas filmas un publicējas sociālajos tīklos. Grūti ir savaldīties un nepārblīvēt ar informāciju. Tik daudz ir ko teikt... Tomēr, lai sadzirdētu, ir jārunā īsāk un vienkāršāk. Es tikai mācos, piedodiet ja varat.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
