Iesaki rakstu: 
Ir tāds mīts, ka visnekompetentākais, visaprobežotākais, visrīcībnespējīgākais jaunā Ministru kabineta loceklis esot ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Jāatzīst, arī man bija tādas aizdomas, bet nu varu paziņot – Kristovska kungs neizbēgami zaudē šo goda nosaukumu, ko viņam pārliecinoši atņem jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis komplektā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Sakiet, lūdzu, ko jūs darītu, ja uzzinātu, ka zaglīgs kaimiņš ir nočiepis jums no pagraba zāles pļāvēju un aizstiepis to uz lombardu? Varianti vairāki: a) ietu pie kaimiņa un viņu tā kārtīgi papurinātu, b) ietu uz policiju, rakstītu iesniegumu un pieprasītu kriminālprocesu, c) ietu uz lombardu, pārliecinātos, ka zāles pļāvējs tiešām ir tur, un vai nu mēģinātu to kā zagtu atdabūt uzreiz, vai arī piekodinātu to novākt no pārdodamo mantu stenda.
Ir iespējami vēl kādi apakšvarianti, taču kopumā, ja jūs būtu labi sava zāles pļāvēja saimnieki, jūs rīkotos kaut kā tā, vai ne? Un nevis, piemēram, rakstītu vēstuli zāles pļāvēju ražotājam, lai noskaidrotu, vai tā rīcībā gadījumā nav ziņu, ka jūsu zāles pļāvējs varētu būt aizceļojis no jūsu pagraba lombarda virzienā, bet, ja tā, kāds varētu būt jūsu zāles pļāvēja pašreizējais tiesiskais statuss? Vai ne?...
Kā varbūt esat pamanījuši, arī Latvijas valsts uzskata (vai vismaz skaļi apgalvo, ka tā uzskatot), ka tai nočiepts zāles pļāvējs aviokompānijas airBaltic preču zīmju izskatā, kuras nu kopš 16. decembra ir saķīlātas Latvijas Krājbankā un tās mātes bankā Snoras.
Jautājums – vai ticēt Latvijas valstij tās premjera Valda Dombrovska un satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, ka tā ir sava zāles pļāvēja labs saimnieks un ka tai tiešām interesē šo derīgo un vērtīgo uzparikti atgūt?
Atļaušos teikt īsi un skaidri – nē, protams, un tas nav izskaidrojams tikai ar latvju politiķu tradicionālo gļēvumu un neizlēmību vien.
Ja Latvijas valsti šo indivīdu personā tiešām interesētu preču zīmju atgūšana un ja Latvijas valsts patiešām būtu pārliecināta, ka tās viņai aizstieptas nelikumīgi (kas patiesībā nebūt nav īsti skaidrs), tā tieši tāpat kā zāles pļāvēja īpašnieks jau sen būtu aizskrējusi kaunināt un purināt zagli, vērsusies ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs – nu, vai vismaz precīzi noskaidrojusi, kas tad ar preču zīmēm ir noticis.
To visu izdarīt valstij ir bezgala vienkārši – gan izsaukt uz tepiķa airBaltic prezidentu un vismaz pieprasīt paskaidrojumus, gan nomotivēt mūsu jauko iekšlietu ministri atrauties no Fermas un kaut reizi kaut ko izdarīt valsts labā, galu galā – apmēram pusminūtes laikā Komercķīlu reģistrā noskaidrot, ka preču zīmes ir skaidri un nepārprotami ieķīlātas.
Taču tā vietā enerģiska un stingra rīcība Dombrovska, Auguļa un Co. izpratnē ir... vēlreiz pajautāt Patentu valdei, kas tad īsti noticis ar airBaltic preču zīmēm, kaut patiesībā šai iestādei ar preču zīmju ieķīlāšanu ir vēl mazāk sakara kā zāles pļāvēju rūpnīcai ar jūsu zaglīgo kaimiņu un piemājas lombardu.
Ar vārdu sakot, Dombrovska un Auguļa rīcību nosaukt par muļķa laišanu, - tas viņiem vēl ir kompliments.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
