Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?
Valdis Kalnozols, Saeimas deputāts19.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Salīdzināšanai - pašvaldības vadītāja atalgojums ir aptuveni 1000-2000 eiro mēnesī, savukārt liela uzņēmuma, piemēram, airBaltic vai Lattelecom vadītājs gada laikā, mērķtiecīgi un sekmīgi attīstot uzņēmumu, var nopelnīt simtiem reižu vairāk.
Šī nevienlīdzība rada augsni korupcijai. Tīri cilvēcīgi var saprast cilvēku, kas ir izjutis vilinājumu pieņemt kukuli vai pat ļāvies šim kārdinājumam, jo viņš ir godprātīgi darbojies, attīstījis sev uzticēto, nav saņēmis savam darbam cienījamu atalgojumu un jūtas nenovērtēts.
Šī situācija veicina arī to, ka pieredzējuši un zinoši vadītāji ar organizatora prasmēm un pieredzi nevēlas strādāt pašvaldību vai valsts amatos, viņi izvēlas strādāt lielajos uzņēmumos un saņemt atalgojumu - atbilstošu savām prasmēm un pieredzei.
Ir teiciens - vieds uzņēmējs Dievam lūdz nevis miljonu, bet motivāciju nopelnīt miljonu, jo, ja ir motivācija, neviens mērķis nav par lielu.
Lielo ārzemju kompāniju vadītāji no uzņēmuma peļņas saņem 10%. Uzskatu, ka līdzīga sistēma ir jāievieš arī Latvijā. Piemēram, ja premjerministrs ar savu darbu, zināšanām un pieredzi ir veicinājis tautsaimniecības attīstību un, nepaaugstinot nodokļus, panācis, ka budžetā ienākumi ir pieauguši par 100 miljoniem eiro, viņam ir tiesības saņemt 10 miljonus, ar kuriem prēmēt savas komandas locekļus.
Tieši tāpat - ja pašvaldības vadītājs ir panācis, ka viņa pašvaldībā ir lielāks uzņēmējdarbības apgrozījums, līdz ar to lielāki ienākumi pašvaldības budžetā, viņš ir pelnījis saņemt desmito tiesu. Darbojoties motivējošai sistēmai, valsts un pašvaldību amatpersonas nevis ņemtu kukuļus, bet būtu ieinteresēti strādāt, lai valsts un pašvaldība attīstītos.
Turklāt motivācijas sistēmai jāparedz arī tas - ja amatpersona nespēj sasniegt uzticētos mērķus, tad viņa vietā nāk nākamais. Savukārt nodokļu maksātāju naudas izšķērdētājus sodītu līdzīgi kā uzņēmumu vadītājus - ar kriminālatbildību.
Ir svarīgi ieviest valstī labas pārvaldības principus un amatpersonu motivācijas sistēmu, tas ir nepieciešams, lai valsts varētu attīstīties. Šajā sakarā arī īpaši vēlos uzrunāt tautiešus. Jūs velti domājat - mūs jau tāpat neuzklausīs... Esmu pārliecināts, ja tauta ir vienota kādā jautājumā, politiķi ņem vērā sabiedrības viedokli. To pierādīja cilvēku prasība - aizliegt atrakcijās un cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus, kādu pat nav Latvijā... Politiķi ieklausījās protestējošajā pūli un šo likumu pieņēma.
Latvijas sabiedrības sadalīšana savstarpēji viena otru apkarojošās partijās daudzējādā ziņā atgādina parunu - skaldi un valdi.
Latvijai ir trīs aktuālas problēmas, kuras nepieciešams nekavējoties risināt – valstij nav mērķu, kādu mēs vēlamies nākotnē redzēt Latviju, nav skaidras stratēģijas un rīcības plāna, kā nokļūt līdz šiem mērķiem, kā arī valsts un pašvaldību aparāts nav motivēts sasniegt un realizēt valstiski svarīgus mērķus, stratēģiju un rīcības plānu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
