Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī nedēļa simbolizē mūsu valsts attīstības ceļu, kas bijis pretrunām pilns. 21.augustā atzīmējam Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu, bet 23.augustā pieminam staļinisma un nacisma upurus.

Ir apsveicami, ja valsts augstākās amatpersonas veido priekšstatu pasaulē par Latviju kā plaukstošu demokrātijas un tiesiskuma etalonu. Varu minēt Satversmes tiesas tābrīža priekšsēdētajas Inetas Ziemeles priekšlasījumu Eiropas konstitucionālo tiesu Konferences XVII kongresā, kas norisinājās 2017.gada jūnijā Batumi pilsētā.

Ziemeles kundze norādīja, ka Latvijas pieredze esot īpaši informējoša attiecībā uz to, kā, pielietojot konstitucionālās normas, visu līmeņu tiesas vienlaikus apguva arī vispārējos tiesību principus, to saturu un piemērošanu praksē. Latvijas piemērs atklājot, ka pamatnorma (Grundnorm) ir specifiska katrai tās veidotajai tiesību sistēmai konkrētā vēsturiskā kontekstā, un ka vispārējie tiesību principi arī ietver sevī konstitucionālās īpatnības.

Esmu Oskars Bundža, ārsts no Cēsīm. Savā dzimtajā pilsētā 30 gadus darbojos garīgās veselības aprūpes jomā, un vismaz pagaidām mana karjera apraujas. Faktiski tā bija apdraudēta jau kopš 2016.gada vasaras. Gatavojoties tobrīd resertifikācijai, atklāju ļoti būtisku robu MK noteikumos, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Tā kā uz mani kā pieredzējušu speciālistu nepārprotami attiecināmas no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības saglabāt nodarbošanos un darbavietu, tad tiku valstij izvirzījis prasību sakārtot tiesību aktus, kas reglamentē resertifikāciju. Proti, nodrošināt, lai minētās tiesību normas, ja tādas tiešām nepieciešamas, atbilstu Satversmes 116.pantā izvirzītajām prasībām. Kā brīvas valsts pilsonis vienlaikus tiku lūdzis Veselības ministriju, nozares vadošo pārvaldes iestādi, nodrošināt, lai valsts attiecas pret mani cieņpilni un saglabā iespēju turpināt praktizēt, līdz tiesību normas tiktu sakārtotas.

Ja resertifikācijas procedūrā, kas pati par sevi ir izpildu varas funkcija, tiek realizēta valsts vara un izdoti administratīvie akti, tad saskaņā ar Satversmes 58.pantu un tā interpretāciju tiesību doktrīnā par funkcijas realizēšanu kopumā atbildīga ir nozares ministrija. Šī aksioma kļūs katram izprotama, MK noteiktā Pamatizglītības standarta līmenī apgūstot pilsoniskās zinības.

Diemžēl man šo septiņu gadu laikā nav izdevies komunicēt ne ar vienu pie kāda no trim valsts varas atzariem piederošu amatpersonu, kura iemiesotu praksē Ziemeles kundzes atziņu par tiesiskuma un taisnīguma principu pašsaprotamību Latvijā.

Radies iespaids, ka likumdevējs nav nodrošinājis, lai izpildu varas vai tiesu varas amatpersonas, ciktāl tas skar prokuratūru, administratīvās tiesas un daļēji arī Satversmes tiesu, varētu veikt savu darbu, nebaidoties no ietekmīgu grupējumu neformālas varas. Veselības aprūpes nozarē ne ministrijai, ne Nacionālajam veselības dienestam pietiekamas varas nav, un šīs iestādes, ja arī gribētu darboties efektīvāk, tomēr baidās. Tās saņem vāju atbalstu no prokuratūras vai administratīvās tiesas.

Veselības nozarē identificējami pamatā divi ietekmīgi grupējumi. Viens ir saimnieciski orientēts un vērtējams neviennozīmīgi. Proti, lai arī rodama atbilde uz Kariņa kunga regulāri uzdoto jautājumu “kur pazūd veselības budžeta nauda?”, tomēr veselības aprūpes sistēma, tās infrastruktūra bez attiecīgā grupējuma būtu, šķiet, vēl kritiskākā stāvoklī.

Otrs grupējums saistīts ar mediķu tālākizglītības organizēšanu, un sevis uzturēšanai tam nepieciešams, lai valsts nosaka ārstam obligātu pienākumu apmeklēt attiecīgos pasākumus. Tāpēc Sertifikācijas noteikumos Nr.943, kas spēkā kopš 2013.gada, Ministru kabinets ieviesis normu, ka ik pēc 5 gadiem nepieciešama resertifikācija specialitātē. Tā notiek visai formāli, ja ārsts ieguvis tieši tādus 250 tālākizglītības punktus, ko akceptē minētais grupējums. Rezumējot: Ministru kabineta noteikumi radījuši priekšnoteikumu resoriskas “mazās Baltkrievijas” izveidei un feodālismam tipisku attiecību veidošanos starp Latvijas Ārstu biedrību un ārstu.

Interesanti, ka Ministru kabinets šobrīd iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. 22.jūnijā Saeima pieņēma likumprojektu pirmajā lasījumā. Pievienotajā anotācijā Ministru kabinets atzīst, ka tālākizglītības pasākumu atzīšanas un novērtēšanas sistēma MK noteikumos šobrīd reglamentēta, nesaņemot vispār tamlīdzīgu likumdevēja deleģējumu. Proti, ja Latvija funkcionētu tiesiski, tad saskaņā ar Grundnorm tiktu uzsākta parlamentārā kontrole.

Turklāt, ja pašreizējā tālākizglītības pasākumu atzīšanas sistēma un tālākizglītības punktu piešķiršanas kārtība ir prettiesiskas, tad ārstu resertifikācija arī notiek neleģitīmā kārtībā un nepārprotami ierobežo vai var ierobežot visu resertifikācijai pakļauto ārstniecības personu no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošās pamattiesības.

Vienlaikus identificējama vēl kāda problēma – valsts panākusi, ka absolūti lielākā daļa ārstu vāji izprot pilsoniskās zinības, nezina pat savas pamattiesības un neprot vai neredz jēgu prasīt valstij, lai pamattiesības tiktu ievērotas. Tomēr tieši mediķi ir personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ kā starpnieki tiek iesaistītas attiecībās starp valsti un pacientu, lai nodrošinātu  Satvermes 111.pantā noteikto pamattiesību un ar tām saistīto arī 96.pantā noteikto pamattiesību ievērošanu. Rezumējot valsts nevar attīstīt pacientu tiesību institūtu, ja vienlaikus netiek veikti pasākumi, lai krasi uzlabotu ārstniecības personu pilsoniskās zinības un caurviju prasmes.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā veselības aprūpe kļūst stratēģiski arvien svarīgāka nozare. Latvija ir vienīgā zināmā no it kā demokrātiskām valstīm, kur, ignorējot valstī ieviestos vispārējos administratīvo tiesību principus un konstitucionālo kārtību, praktizēttiesīga ārsta statusu nosaka un pagarina vai nepagarina ar lēmumu, ko izdevis juridiski neatzīts subjekts. Proti, attiecīgos lēmumus izdod Latvijas Ārstu biedrības struktūrvienība, Sertifikācijas padome.

Lai gan biedrības struktūrvienība nav juridiska persona, tomēr MK noteikumu Nr.943  11.punktā tiesības realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus sertifikācijas, resertifikācijas, tālākizglītības pasākumu atzīšanas un pat sertifikāta anulēšanas gadījumos nepastarpināti, tātad apejot biedrības valdi, deleģētas tieši minētajam tiesiski neatzītajam subjektam.

Gan Ārstu biedrības valde, gan Veselības ministrija iepriekš katra sava iemesla dēļ konsekventi atzina, ka tām nav tiesību īstenot padotību pār šo struktūrvienību un tā esot neatkarīga (tātad sanāk kas līdzīgs Satversmē noteiktām neatkarīgajām iestādēm…). Taču nupat saņēmu Veselības ministrijas skaidrojumu, ka padotība pār sertifikācijas institūcijām tiekot īstenota uz ministrijas izdota iekšējā normatīvā akta pamata. Vadošās iestādes amatpersonām joprojām nav tātad saistoši apgūt pilsoniskās zinības kaut Pamatizglītības standarta līmenī?!

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, aicinu valsts augstākās amatpersonas būt atbildīgām un nekavējoši informēt NATO sabiedrotos, ka mūsu izpildu varas institūcijas ir bezspēcīgas īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Latvijas Ārstu biedrības reputācija sabiedrībā ir neviennozīmīga; ilgtermiņā vērtējot biedru sapulču apmeklējuma rādītājus, organizācija ir vāji leģitimēta pašu ārstu vidū. Tomēr Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 17.apakšpunkta norma, kas spēkā vien no 2020.gada, kad minētās problēmas bija jau vispārzināmas, nosaka tiesības Ārstu biedrībai iegūt informāciju par ikvienu pacientu, kurš ārstējies Latvijas ārstniecības iestādēs.

Medicīniskās kartes bieži satur, piemēram, šantažēšanai izmantojamas ziņas par pacienta paradumiem, privāto dzīvi. Pakalpojumus ārstniecības iestādēs saņem ne vien Latvijas “ierindas” pilsoņi un valsts amatpersonas, bet arī ārvalstu diplomāti vai militārpersonas. Drošības dienesti neuzskata Pacientu tiesību likuma attiecīgo normu par potenciālu draudu Latvijas un sabiedroto drošībai, lai gan ārējos normatīvajos aktos nevienai tiešās pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Citu NATO valstu attiecīgajiem dienestiem varētu būt atšķirīgs viedoklis.

Medicīnas jomā Latvija ir vājš NATO sabiedrotais – ne aprīkojuma vai mediķu profesionālo zināšanu dēļ, bet visu valsts varas atzaru netieši atbalstītās un sabiedrībā iesakņotās ideoloģijas dēļ; proti, ārsts ir kas a priori slikts, neuzticams, uzraugāms un kontrolējams. Tomēr minētās funkcijas veic biedrība, kā priekšstāvjiem citas intereses vienmēr dominējušas pār profesionālajām. Politiska atbildība būtu beidzot jāuzņemas valstij, atbrīvojot ārstus no šīm feodālajām klaušām; tie ārsti, kuri gribēs strādāt, pašsaprotami regulāri cels savu kvalifikāciju arī tad, ja likvidēs resertifikācijas procedūru.

Vai ārsta konstitucionālās tiesības saglabāt nodarbošanos aizstāv tiesa? Protams, nē! Likums Latvijā ļauj pašām tiesām “politiski pareizi” izvēlēties, kādus pieteikumus pieņemt, un konkrētā problēma neieinteresēja ne Satversmes tiesas kolēģiju, ne Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta dažas senatores. Daļas tiesnešu ieskatā pieteicējs neuzvedoties “saprātīgi”, bet citi norādījuši, ka pieteikums nesatur atbilstošu pamatojumu, kā tieši aizskartas subjektīvās pamattiesības.

Tomēr… Vai mazpilsētas daktera neveiksmīgi sastādīts pieteikums izslēdz augstākās kvalifikācijas tiesnešu pienākumu respektēt Satversmes garu un nosūtīt tiesību akta izdevējam, Ministru kabinetam, papildlēmumu, ka MK noteikumu Nr.943 dažas normas pārkāpj likumā noteiktā deleģējuma apjomu, neiederas Latvijas tiesību sistēmā un nav tāpēc piemērojamas?

Paldies par uzmanību!

Novērtē šo rakstu:

70
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...