Ministrija formāla par neciešamo smaku Bēnē - tā taču „neradot traucējumus”
PIETIEK17.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinusi, ka Bēnē biogāzes ražotnes radītā smaka, kuras dēļ iedzīvotāji ir spiesti dzīvot nemitīgā smirdoņā un pat nevar vērt vaļā logus, “nerada traucējumus”, tādēļ nav juridiska pamata izvirzīt SIA Zemgales enerģijas parks kādas papildu prasības. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pie kā pēc palīdzības smakas novēršanās vērsās Bēnes iedzīvotāji, aprobežojies vien ar formālu vēstules pārsūtīšanu VARAM.
Pietiek jau ziņoja, ka Bēnes iedzīvotāji pēc tam, kad 200 metru no daudzdzīvokļu mājām un bērnu dārza tika uzbūvēta biogāzes stacija, ir spiesti dzīvot pastāvīgā smirdoņā. “Faktiski gandrīz katru reizi, kad vējš iegriežas no rietumiem, vairāk vai mazāk jūtama smirdoņa. 2015. gada pavasarī un vasarā tā bija neciešama, karstajā laikā logus turēt vaļā vispār nebija iespējams,” ziņoja Atis Blūmfelds no Bēnes, kurš par tiesībām dzīvot bez smirdoņas gan cīnījies ar Valsts vides dienestu, gan sūdzējies VARAM un valsts prezidentam.
“Kā ministriju ir informējis Valsts vides dienests, tad kopš 2013. gada februāra ir reģistrētas vairāk kā desmit iedzīvotāju sūdzības par SIA Zemgales enerģijas parks (turpmāk- operators) darbības rezultātā radītajām smakām. Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk - RVP) inspektori iespēju robežās ir reaģējuši uz visām saņemtajām sūdzībām. Traucējoša smaka konstatēta vienā gadījumā, par ko attiecīgi operators saukts pie administratīvās atbildības.
Traucējoša smaka radās no skābbarības uzglabāšanas tam nepiemērotā vietā un apstākļos. RVP inspektori operatoram uzdeva nodrošināt skābbarības uzglabāšanu atbilstoši tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 7. punktā noteiktām prasībām.
Papildus operatoram tika uzdots sniegt paskaidrojumu par skābbarības neatbilstošu uzglabāšanu, smaku izplatības piesardzības pasākumu neievērošanu, par skābbarības uzglabāšanas lauku izbūves gaitu un to pabeigšanas termiņiem, kā arī uzdots iesniegt pasākumu plānu smaku samazināšanai,” – tā atbildē Bēnes iedzīvotājam raksta VARAM.
Ministrija uzdevusi Zemgales enerģijas parkam veikt smaku koncentrācijas mērījumus un to izkliedes aprēķinus. Uzņēmuma veiktie mērījumi smakas robežvērtības pārsniegumus neesot uzrādījuši, norāda VARAM.
Turklāt ministrija pārmet arī iedzīvotāju kūtrumu jautājumā par biogāzes ražotnes izveidi. “Informējam, ka 2015. gada 16. jūnijā norisinājās SIA Zemgales enerģijas parks iesnieguma B kategorijas piesārņojošai darbībai sabiedriskā apspriešana. Tajā piedalījās tikai viens Auces novada Bēnes pagasta Bēnes iedzīvotājs. Jānorāda, ka iebildumu par operatora piesārņojošo darbību nebija,” uzsver VARAM.
Ministrija arī norāda, ka šajā pavasarī, kad iedzīvotāji sūdzējušies par smaku, vides pārvaldes inspektori “konstatēja biomasai raksturīgu smaku, kas nerada traucējumu”. Tādējādi Jelgavas reģionālās vides pārvaldei neesot bijis juridiska pamata izvirzīt Zemgales enerģijas parkam kādas papildu prasības.
Pilnīgā neizpratnē par Valsts prezidenta vienaldzību šajā gadījumā ir Bēnes iedzīvotāji. “Vai jums gadījumā slikta dūša nepaliek, atrakstoties ar šādu blefu??? Es Jūsu vietā drīzāk apvemtos, nekā saviem tautiešiem sūtītu šādu te...,” par Valsts prezidenta kancelejas pārsūtīto vēstuli no VARAM sašutumu pauž Blūmfelds.
Viņš vēlreiz prezidentam atgādina, kādi ir patiesie apstākļi. “Fakti ir tādi, ka šim projektam nekad nav tikusi veikta oficiāla sabiedriskā apspriešana, vismaz neviens no 8 daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem (kopā ap 400 cilvēku), tajā skaitā arī es, par tādu nekad nav dzirdējis. Un to, ko Jūs darāt ar konspiratīvām metodēm - slepus aiz slēgtām durvīm, to labāk man nestāstiet,” saniknots par valsts augstākās amatpersonas vienaldzību ir Bēnes iedzīvotājs.
Viņam pilnīgi neesot saprotams, ka vides inspektori konstatē smakas, bet atzīst, ka tās „nav traucējošas”. “Vai tad tas nozīmē, ka man tagad pusdienojot uz savas lodžijas pie kotletēm vai steika būtu jāelpo klāt jebkāda sū... smaka - "jāmalko" klāt kā labs sarkanvīns? Vai katru reizi, kad pūš rietumu vējš, mums iedzīvotājiem ir jāsamierinās ar jebkādu smirdoņu? Sakiet man, lūdzu, kā vārdā mums iedzīvotājiem tas būtu jādara, korumpētu ierēdņu vai blēdīga ofšora uzņēmuma vārdā?” neizpratnē ir Blūmfelds, kurš atgādina, ka 8.aprīlī, kad “smaku, kas nerada traucējumus, konstatēja vides inspektori, patiesībā smirdoņa bijusi tik “spēcīga, ka pilnīgi līdz vēmienam”.
Viņš arī ir neizpratnē, kādēļ vides inspektori nav aptaujājuši vietējos iedzīvotājus un nav sastādījuši protokolus par viņu sūdzībām. “Ja inspektori strādā ofšoristu interesēs, tad protams, ka nekādas smakas nekad nepamanīs,” secina Blūmfelds, tādējādi atgādinot, ka Zemgales enerģijas parka īpašnieks ir Luksemburgā reģistrēta ārzonas kompānija, kurai trīs dienas pēc dibināšanas jau izdevies noslēgt nomas līgumu par zemi un katlu māju Bēnē, bet pēc pusgada darbības tā saņēmusi pusmiljonu latu (711 tūkstoši eiro) valsts finansējumu biogāzes stacijas izveidei.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
