Iesaki rakstu: 
Stāsts par kultūras ministres braucienu pie Austrālijas latviešiem ir skumjš. Ir pašsaprotami, ka valsts izrādījusi godu vienai no lielākajām latviešu diasporām tai nozīmīgu un vērienīgu kultūras sarīkojumu laikā. Skumjš un nožēlojams ir fons, kādā šis pasākums mērķtiecīgi tiek rādīts publiskajā telpā. Lai novērstu uzmanību no nekaunīgiem algu palielinājumiem atsevišķās ministrijās, balts tiek padarīts par melnu un otrādi.
Trimdas latviešu darbu Latvijas idejas un latviskuma saglabāšanā okupācijas gados neviens nenoliedz. Kad izšķīrās, vai Latvija gūs starptautisko atbalstu centienos atjaunot neatkarību, ārvalstu tautiešu aktīvā rīcība savās mītnes zemēs nozīmēja kopīgu un sīvu cīņu par Latvijas valsts atjaunošanu. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas jauncelsmes darbos neviens neatteica Daugavas Vanagu un citu trimdinieku organizāciju un privātpersonu materiālajam atbalstam...
Trimdas latviešu palīdzība un devums Latvijas valstij ir tāds, par ko mēs vēl ilgi būsim parādā lielu pateicību. Kā šī pateicība izpaužas no to politiķu (precīzāk – politikāņu) puses, kas šobrīd organizē kārtējo nomelnošanas kampaņu pret ministri? Kā skaidrs mājiens: ir „vērtīgie” latvieši un „mazāk vērtīgie”, par ko jāaizmirst un kuriem jāpagriež mugura.
Lai Kultūras ministre varētu pagodināt tautiešus ar klātbūtni 54. Austrālijas latviešu dziesmu svētkos, trīs latviešu paaudžu nometnē 3x3 un citos pasākumos, valsts samaksāja nepilnus 4000 latu. Ja tas kādam šķiet par daudz šādam mērķim, tad mums viedokļi būtiski atšķiras. Kaut kā nav dzirdētas vaimanas, kad simtiem tūkstoši tērēti nejēdzīgos integrācijas projektos, lai „latviskotu Lindermanu” vai „sagatavotu” pilsoņus jaunai imigrācijai. Vaimanā tad, kad ministre cenšas, lai katrs latvietis visā pasaulē justos piederīgs un svarīgs Latvijai.
Galvenie pārmetumi. Līdzi braucis vīrs. Jā, brauca, tas ir lieliski. Ja kāds nezina - pilnībā par saviem līdzekļiem! Vai ģimene kādam šķiet kaut kas nosodāms? Dažubrīd jau šķiet, ka jā. Brauciens bijis Ziemassvētku brīvdienu laikā. Vai kaut kas mainītos, ja jābrauc būtu darba laikā, atceļot citus darbus? Vai varbūt vajadzēja pārcelt Dziesmu svētkus un nometni? Un pats galvenais pārmetums: tur bijis silti un saulaini... Kādas šausmas! Kāds latvietis Ziemassvētkos redzējis sauli! Nepieļaujami...!!!
Pārmetumi ministrei šajā gadījumā liecina ne tikai par maziskumu. Tie liecina arī par necieņu pret tiem latviešiem, kuriem savulaik palaimējās palikt dzīviem vai izbēgt Sibīrijas. Kaut ātrāk pienāktu laiki, kad šāda attieksme nebūtu vairs iedomājama!
Pārpublicēts no visulatvijai.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
