Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās
Daugavpils pašvaldība17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Mērs Elksniņš: “VARAM ministra rīcība, priekšvēlēšanu laikā izmantojot administratīvos resursus, lai atgādinātu par savu klātbūtni, arvien vairāk izskatās pēc izrādīšanās, kas šajos ģeopolitiskajos un enerģētiskās krīzes apstākļos ir īpaši satraucoša. Daugavpils pilsētas dome, kā jau pašsaprotams tiesiskā valstī, līdz šim ir pildījusi visus ar likumu uzliktos pienākumus un mainīt savu attieksmi par likumības principu ievērošanu nākotnē neapsver. Vēlos uzsvērt, ka ministrijai ir pamats rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi, kad šīs normas netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes un zīlēt par Daugavpils pašvaldības rīcību nākotnē.”
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Daugavpils domes priekšsēdētājs norādīja, ka, pamatojoties uz pašvaldības Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu, kas apstrīd likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei, pašvaldība gaida lēmumu par pagaidu noregulējumu. Daugavpils pilsētas dome uzsver, ka ar likumu Daugavpils pašvaldībai pieminekļu demontāžai ir noteikts gala termiņš - 15.novembris.
Turklāt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) tikai vakar, 16.augustā ir sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu par demontējamiem objektiem un norādīja, ka vienam no diviem objektiem ir nepieciešams veikt ar likumu noteikto trīsdimensiālo lāzerskēnēšanu un to NKMP plāno veikt līdz šā gada 16.septembrim, tādēļ pašvaldības ieskatā šobrīd pastāv būtisks iemesls, kas kavē demontāžas procesu, un VARAM ministra norādes par pretējo neatbilst ne likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” prasībām, ne arī faktiskiem lietas apstākļiem.
Turklāt saskaņā ar NKMP sniegto atzinumu vienai no demontējamā objekta skulpturālajām daļām ir noteikta mākslinieciskā vērtība, par kuras saglabāšanu, kā to nosaka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 9.pants, ir atbildīgs Latvijas Okupācijas muzejs (Muzejs), kuram cita starpā ir jāpieņem lēmums par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā. Nepieciešamo informāciju Daugavpils pašvaldība no Muzeja jau ir izprasījusi, un tai ir būtiska nozīme, lemjot par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar likuma prasību izpildi par demontējamiem objektiem.
Vienlaicīgi pašvaldība norāda VARAM, ka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” iekļautā prasība par objektu demontāžu vienādā apmērā no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Arī Daugavpils pašvaldības 2022.gada budžetā nav paredzēts finansējums šādu darbu veikšanai, un pašvaldība sagaida VARAM skaidrojumu par nepieciešamā finansējuma avotiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
