Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), vērtējot pieteikumus konkursā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu, lietojis tikai sev vien saprotamu matemātiku, lai par uzvarētāju atzītu dārgāko piedāvājumu, taču pats centrs uzskata, ka tieši šī dīvainā matemātika ļāvusi tikt pie lētākā piedāvājuma. Tagad to vērtēs tiesa.
LVĢMC izsludinātajā iepirkumā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu tika iesniegti divi piedāvājumi – SIA Sabiedrības informēšanas centrs tos piedāvāja par 9420 eiro, bet SIA Communications & Strategies - par 7440 eiro. Taču, vērtējot šos piedāvājumus, LVĢMC nonācis pie secinājuma, ka dārgākais ir lētākais, proti, par uzvarētāju atzīts tieši Sabiedrības informēšanas centra piedāvājums.
Pie šāda secinājuma LVĢMC iepirkumu komisija nonākusi, veicot tikai sev vien saprotamus aprēķinus, vērtējot piedāvājuma atsevišķas pozīcijas. Pretendentiem lūgts norādīt izmaksas par trim parametriem – pakalpojuma mēneša maksu, pretendenta piedāvātā kopējā cena par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu un projektu vadītāja stundas tarifa likme gadījumiem, ja operatīvi būs nepieciešams piesaistīt pretendenta projekta vadītāju pamata līgumā neparedzētiem ar pasūtītāja mārketinga aktivitātēm saistītiem darbiem.
Sabiedrības informēšanas centrs pakalpojuma mēneša maksu norādījis 785 eiro, bet Communications & Strategies - 620 eiro. Savukārt par atsevišķiem pakalpojumiem uzvarētājs norādījis 0 eiro mēnesī, vēlāk paskaidrojot, ka šīs izmaksas iekļautas jau pirmajā punktā, bet otrs pretendents – 420 eiro.
Kad komisijas locekļi pēc īpašas formulas vērtējuši piedāvājumus, Sabiedrības informēšanas centrs tieši par otro pozīciju ieguvis visaugstāko punktu skaitu, kas arī ļāvis šo piedāvājumu atzīt par lētāko.
Pēc zaudētāja Communications & Strategies domām, piedāvājums, kuram kādā pozīcijā norādīta nepamatoti zema cena vai tā vispār nav norādīta, iekļaujot to kādā citā punktā, būtu noraidāms kā iepirkuma noteikumiem neatbilstošs. Tieši tādēļ šīs dīvainās matemātikas piemērošanu tas lūdzis izvērtēt tiesā.
Taču LVĢMC neuzskata, ka būtu vērtējusi netaisni. „Faktiski tas, ka pretendents SIA Sabiedrības informēšanas centrs finanšu piedāvājuma pirmajā pozīcijā ir iekļāvusi arī iespējamās izmaksas par 2.punktā minētajiem darbiem, tikai dod iespējas ietaupīt izmaksas. Mūsuprāt, viennozīmīgi ir skaidrs, ka gadījumā, ja papildu finanšu piedāvājuma 1.punktā minētajai sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas 1 mēnesī cenai pretendents būt 2.punktā norādījis jebkādu citu summu (nevis 0 EUR), tad šis piedāvājums būtu finansiāli neizdevīgāks. Savukārt šajā gadījumā, acīmredzot, pēc pieteicēja domām, šis piedāvājums kļūtu tiesisks. Faktiski situācija kļūtu absurda ar to, ka dārgākais piedāvājums būtu likumisks, bet tagadējais lētākais – nē,” teikts LVĢMC atbildē tiesai.
Iepirkumu komisijas locekļi savā vērtējumā atzinuši, ka piešķirto punktu skaitu 1. un 3.pozīcijā ir iespējams aprēķināt pēc matemātiskas formulas, bet 2.pozīcijā, piemērojot matemātisko formulu, abiem pretendentiem būtu piešķirams 0 punktu skaits. Ja komisijas locekļi būtu lietojuši konkursa nolikumā iekļauto matemātisko vērtēšanas formulu, par uzvarētāju nāktos atzīt tiešām reāli lētāko piedāvājumu. Taču paši vērtētāji arī paskaidro, kādēļ atkāpušies no konkursa nolikuma.
„Ņemot vērā to, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, es 2.pozīcijā SIA Sabiedrības informēšanas centrs piešķīru 15 punktus, jo pretendents nav ieplānojis papildu samaksu par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu, kas norādīti 2.punkta apakšpunktos, bet iekļāvis tos 1.punktā minētā sabiedrisko pakalpojumu mēneša maksā. Pretendentam SIA Communications & Strategies piešķīru 1 punktu, jo pretendents ir iesniedzis finanšu piedāvājumu 2.punkta apakšpunktos minētajiem pakalpojumiem,” iepirkuma vērtēšanas protokolā norāda komisijas locekle. Interesanti, ka visi trīs komisijas locekļi snieguši vārds vārdā identiskus skaidrojumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
