Metāllūžņu nakts krāvēju piesegšana maksāja Baklānei amatu. Vai nākamais VVD vadītājs rīkosies līdzīgi?
Pietiek lasītājs21.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Elitas Baklānes-Ansbergas aiziešana no Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas amata it kā uz abpusējas vienošanās pamata notika pēc tam, kad ne tikai iedzīvotāji, bet arī Rīgas domes deputāti sāka aktīvi protestēt pret metāllūžņu pārkraušanas darbiem naktīs, traucējot naktsmieru. Netiek slēpts, ka tieši bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks bija šīs aiziešanas iniciators.
Oficiāli gan tiek vēstīts, ka ministrs nav bijis apmierināts ar dienesta darbības filozofiju, koncentrējoties uz sodīšanu, nevis sadarbību un konsultēšanu.
Kā aģentūrai LETA atzina M. Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu. Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Taču neoficiāli zināms, ka tieši iedzīvotāju sūdzību un neapmierinātības ignorēšana par trokšņiem, ko rada divu uzņēmumu - Refonda un Cronimet - organizētie metāllūžņu pārkraušanas darbi nakts stundās, veicot to Jaunmīlgrāvja ostas kompānijas teritorijā blakus dzīvojamām mājām, bija iemesls, kāpēc M.Sprindžuks izteica E.Baklānei-Ansbergai "vilinošu" piedāvājumu draudzīgi vienoties par šķiršanos.
Jau maija vidū Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par neciešamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi. Tomēr neviens dienests nebija gatavs iestāties par cilvēku dzīves kvalitāti un liegt komersantiem naktīs veikt trokšņus radošus darbus.
Sūdzības par trokšņiem Jaunmīlgrāvja ostas teritorijā nonāca ne tikai Valsts vides dienestā, bet arī Veselības inspekcijā, Ģenerālprokuratūrā, Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā u.c.
Tikai Veselības inspekcija veica aktīvas darbības, lai piefiksētu trokšņu intensitāti un atbilstību vai neatbilstību normām. Tomēr ar to bija par maz, lai liegtu uzņēmumiem veikt skaļus nakts darbus.
Aktīvi situācijas risināšanā iesaistītajās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars, aicinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā. Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pieprasīja paskaidrojumus no Ostas policijas, kurai iedzīvotāji bija ziņojuši par neizturamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi.
Elitas Baklānes-Ansbergas vadītais Valsts vides dienests toreiz aizbildinājās, ka no iedzīvotājiem nav saņemts.daudz sūdzību,, līdz ar to dienests nevarot uzlikt ostā trokšņojošiem uzņēmumiem kādus ierobežojumus un aicināja iedzīvotājus sūdzēties aktīvāk un biežāk.
Tomēr tieši VVD ir institūcija, kura var uzlikt komersantiem ierobežojumus darbam nakts stundās. Taču ne iedzīvotāju sūdzības, ne Rīgas domes deputātu iesniegumi nebija iemesls, lai VVD liegtu šīm kompānijām metāllūžņu pārkraušanas darbus naktīs apturēt.
Kamēr konkursa kārtībā tiek meklēts jauns VVD ģenerāldirektors, šī amata pienākumi uzticēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniekam vides jautājumos Andrim Ķēniņam. Arī viņam nav pieticis drosmes aizstāvēt iedzīvotāju naktsmieru.
Vai arī nākamais VVD vadītājs ies Refonda un Cronimet pavadā?
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
