Mēs vēl nezinām, kāda ir Ukrainas cena, par kuru tā tika pārdota, un, ļoti iespējams, arī Latvijai un visai Baltijai jau ir noteikta cena
Jurģis Auziņš25.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sātana dzīres ir sākušās, un, kā likums, tuvojas arī patiesības mirklis. Briesmu un nāves priekšā cilvēks parādās visa savā krāšņumā - sāk mainīt maskas un savus kažociņus, savukārt karš pamodina veselu buķeti slēpto īpašību, visbiežāk naidu, kā arī ielās izved necilvēcīgus marodierus. Kā teica krievu ģenerālis Ļebeds, tad vislabākais karavīrs ir tas, kurš, atnākot mājās, ierauga, ka māju vietā ir šāviņa bedre, kurā mētājas viņa sievas un bērnu atliekas; tāds karavīrs kā vilks plosīs visus, cik vien ilgi dzīvos, tādam karavīram neko nevajag, ne naudu, ne mantu, ne apbalvojumus, viņu vadīs tikai naids.
Aptuveni šāds naida vilnis raksturo karus un karotājus visās frontes pusēs, un tas tuvojas mums. Labāk nelolojiet miera ilūzijas, - gribat mieru, pēdējais laiks gatavoties karam. Ieteiktu paklusēt visiem politiķiem, kas mēģina iemidzināt mūsu modrību ar 5.pantu, un armiju pārstāvjus runāt skaidru valodu, jo nevienu karu jūs nevinnēsiet, ja jūs neatbalstīs tautas gara spēks. Un kur lai tāds rodas, ja visi vienā balsī kladzina, ka mūs aizstāvēs, mums nekas nedraud. Paskatieties šodien uz Ukrainu, uz tiem puišiem un sievām, jauniešiem, kas cīnās ar nagiem un zobiem par katru zemes sprīdi, ik stundu ejot bojā, - viņiem neviens nepalīdz, aizbildinoties ar dažādiem politiskiem argumentiem.
Un neviens nepalīdzēs arī mums, viss ir vieni lieli meli. Pietiek tikai atcerēties varenākās ASV armijas bēgšanu no Afganistānas pērnā gada augustā, septembrī, kad kaujas laukā tika pamesta kara tehnika vairāku desmitu miljardu dolāru vērtībā teroristu rokās, vai Srebreņicas slaktiņu, kad pirms 25 gadiem ANO miera uzturētāju acu priekšā tika nogalināti 8000 jaunu musulmaņu vīriešu, kad neviens pat pirkstiņu nepakustināja, jo neesot bijis politiskais mandāts. Redz, cik vienkārši tās lietas notiek un cik ātri aizmirstam. Un abos gadījumos tika solītas visādas garantijas, tāpat kā Ukrainai savulaik, kad tā atteicās no atomieročiem.
Tās nav nejaušības, tās ir slepenas vienošanās, par kurām augstākās Latvijas amatpersonas varbūt nojauš, bet suniskā padevībā rietumu priekšā klusē un mierina mūs. Mēs vēl nezinām, kāda ir Ukrainas cena, par kuru tā tika pārdota, un, ļoti iespējams, arī Latvijai un visai Baltijai jau ir noteikta cena, par kuru vēl notiek tirgošanās, drīz uzzināsim, varbūt mums paveiksies, bet diez vai. Te vietā Putina teiciens, ka „možem povtoriķ”, raksturojot situāciju, kas notiks, ja kāds izrādīs agresiju pret Krieviju, - tad Krievija mierīgi aizies līdz Berlīnai kā 1945.g. Lieki teikt, cik meistarīgi Putina režīms prot inscenēt pret sevi visādas agresijas.
Man ir 6 bērni, un es sev esmu skaidri pateicis, ka Latviju nepametīšu, arī kara draudu apstākļos, tik vien kā parūpēšos par ģimeni. Tas ir mazākais, ko varu sev pateikt, redzot to, kas notiek Ukrainā ar mūsu civilizācijas cilvēkiem, brāļiem un māsām. Un tas vēl ir nieks, kara neizbēgama sastāvdaļa ir genocīds, mierīgo cilvēku slepkavības, izvarošanas utt, tas viss vēl priekšā, padomājiet par to
Paliek šķērmi, klausoties mūsu ievēlēto valsts vadītāju atbalsta vārdus un lasot varonīgos sociālo kontu ierakstus par bargajām jeb, precīzāk sakot, smieklīgajām sankcijām, kuras jūs varat ieborēt savām vecmammām, bet ne loģiski domājošiem cilvēkiem.
Hei, puiši, Ukrainas robežas no Polijas puses taču vēl ir vaļā, kāpēc apturētas bruņojuma piegādes (katrs veiksmīgs Stingera trāpījums palielina iespējas mūsu armijas puišiem izdzīvot šeit Latvijā kara apstākļos), kapēc netiek veidotas brīvprātīgo vienības, kāpēc tauta netiek mobilizēta kara situācijai, halo!
Vai dziesmu dziedāšana šādā situācijā ir īstais atbalsts, ko šobrīd sagaida bojā ejoša tauta un valsts? Patiesībā atbildes jūs dzirdat katru dienu - ieklausieties viņos, kā valodiņa paliek arvien pieglaimīgāka un samiernieciskāka, jo kas zina, tūlīt tiešām iebruks pie mums, un tad jau atkal būs cita vara, kurai būs jāturpina kalpot līdzīgi kā Rietumu korporācijām šobrīd, jo valstis tur jau vairs neko neizšķir.
No vienas puses valsts, t.s. vadība aicina būt vienotiem, no otras puses visādi represīvie orgāni, t.sk. VID uzvedas kā satrakojušies suņi un sūta uzņēmējiem draudu vēstules par katru mazāko nodokļu kavējumu, draudot ar kontu bloķēšanu, aktīvu atsavināšanu un ko tik vēl ne, neskatoties uz to, ka nupat esam pārdzīvojuši lielāko krīzi pēckara pasaulē. Sajūta, ka tiek pildīts kāds pasūtījums - iznīcināt to, kas vēl palicis. Esmu uzņēmējs un zinu, ko runāju.
Tas ir saprotami, jo mēs tak esam aizņēmušies daudzus miljardus, kam mums uzņēmēji, lēmums jau pieņemts bez visiem kariem - esam iedzīti atpakaļ kartupeļu vagā un kūtspakaļā bez kaujas un pretošanās, parādu jūgā. Drīz sekos mūsu lielo uzņēmumu un Latvijas mežu privatizācija, mums visu atņems, un pie varas esošie aicinātāji uz vienotību to visu atbalsta.
Ko es ar šo atkāpi par mūsu valsts darboņiem gribu pateikt? Apturiet savus asinsssuņus, visādus vidus, šmidus, regulatorus, uzraugus, masku un vakcīnu teroru, beidziet uzvesties kā marodieri, mūsu sētā ir ienācis karš. Jūs, protams, varat turpināt dzīvot savā ideālajā arogantajā pasaulē, bet neaizmirstiet, kas notiek ar marodieriem kara laikā, tad risinājums ir ļoti ātrs.
Atgriežoties pie kara Ukrainā, - novēlu valdošajiem kaut drusciņ paškritikas un baiļu sajūtas par to, ka patiesības stunda tuvojas, un iesaku vienkārši paiet malā, par kara jautājumiem dodiet vārdu mūsu armijas vadītājiem, kas nav sasmērēti un kuriem Latvijas tauta būtu vēl gatava sekot.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
