Mēs no „Kustības PAR!” uzskatām: no migrantiem nav jābaidās, un katrs migrants mīļi jālūdz uz nodokļu maksātāju rēķina mācīties valodu!
Miks Celmiņš*22.12.2023.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
No migrācijas nav jābaidās. Mūs cenšas biedēt, iebiedēt, sakot, ka Latvijā ārvalstnieku skaits jau ir sasniedzis robežu, ka kāds būtu jāizraida. Nav tādu slūžu, ko paver vaļā un cilvēki iebirst Latvijā. Nav arī cilvēku, kas tik ļoti mērķtiecīgi gaida, kad Latvija iedomātās slūžas pavērs vaļā. Par augsti kvalificētiem profesionāļiem visas Eiropas valstis cīnās, bet mēs Latvijā vairāmies pat par to runāt.
Ieceļošana Latvijā ikvienam ārvalstniekam ir gana sarežģīta un tā tam ir jābūt. Iegūt iespēju uzturēties Latvijā uz ilgāku laika periodu un saņemt uzturēšanās atļauju ir limitēta un pakļauta drošības pārbaudei, pietiekamu iztikas līdzekļu pierādīšanai un virknei citu nosacījumu.
Pēc PMLP datiem šogad Latvijā ir 62 563 ārvalstnieki ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) un 52 953 ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām. Kopā 115 516 ārvalstnieki pašlaik dzīvo Latvijā. No kopējās sabiedrības tie ir aptuveni seši procenti.
Neatkarīgi no šo cilvēku skaita, neatkarīgi no šī procenta mums Latvijā ir jāspēj ikviens jau tūlīt pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas iekļaut latviešu valodas apguves procesā. Šos iepriekšējos 30+ gadus ir darīts ļoti maz, lai veicinātu mūsu sabiedrības jauniebraucēju spēju pienācīgi ātri apgūt latviešu valodu. Latviešu valodas apgūšana ir atstāta pašplūsmā uz pašu jauniebraucēju pleciem – bez vienotas, valsts virzītas sistēmas valodas apguvei.
Valsts iepriekšējos gadus nav izvirzījusi valodas apguvi kā vienu no prioritārajiem pasākumiem, atbalsts valodas apgūšanai ir bijis nepieklājīgi niecīgs.
Pēc PMLP datiem, 2023. gada pirmajā pusgadā pirmreizējās uzturēšanās atļaujas izsniegtas gandrīz 14 tūkstošiem cilvēku, visa 2022. gada laikā vairāk nekā 18 tūkstošiem, bet iespēja apgūt latviešu valodu nodrošināta tikai Ukrainas valstspiederīgajiem un 400 citiem mūsu sabiedrības jauniebraucējiem, piemēram, Eiropas Savienības valstu pilsoņiem latviešu valodas apguve nav nodrošināta vispār.
Bieži vien, vēršot politiķu uzmanību uz valodas apguves procesa nodrošināšanas nepieciešamību, izskan bažas, ka Latvijas sabiedrība, attiecīgo politiski atbildīgo politiķu atbalstītāji un vēlētāji ir pret Latvijas valsts resursu “tērēšanu” jauniebraucēju valodas apguves nodrošināšanai. Ir svarīgi atzīmēt, ka diskusija par to, kā finansēt valodas apguvi, ir pamatota un nav jāpieņem, ka tikai un vienīgi valstij būtu jāmaksā un jānodrošina valsts apmaksāta latviešu valodas apguve ikvienam.
Citviet Eiropā valsts valodas apguve ir sistemātiski organizēta. Piemēram, Vācijā ikvienam, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ir jāreģistrējas integrācijas kursiem 700 stundu garumā, no kurām 300 stundas paredzētas vācu valodas apguvei. Integrācijas kursi ir obligāti ikvienam pilsonim no ārpus Eiropas Savienības valstīm, bet ES pilsoņiem integrācijas kursi un valodas apguve ir brīvprātīga. Vācijā valodas apguvi ārvalstniekiem apmaksā gan no valsts piešķirtā finansējuma, gan arī, ja ārvalstnieka rocība to ļauj, tad, pašam ārvalstniekiem maksājot, ap 2 eiro par vienu valodas apguves stundu.
Latvijā no 10 līdz 20 tūkstošiem jauniebraucēju ik gadu valodas apguve nodrošināta tikai pāris simtiem cilvēku. Valodas kursi, pašiem meklējot, pieejami no 10 līdz 30 eiro stundā, piemēram, valodas A1 līmeņa sasniegšanai nepieciešamas 120 stundas.
Piedāvātais risinājums paredz izstrādāt vienotu valsts sistēmu latviešu valodas apguvei, līdzīgi, kāda tā ir citviet Eiropā, un noteikt Imigrācijas likumā, ka ikvienam, saņemot pirmreizējo uzturēšanās atļauju, ir pienākums pirmajā uzturēšanās gadā reģistrēties valodas apguves kursiem un apgūt valodu vismaz A2 līmenī. Protams, būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi sistēmas izveidošanai un tās uzturēšanai, bet par valodu kursu apmaksu ir iespējams diskutēt – vai kursus apmaksā ārvalstnieka izvēlētā augstākās izglītības iestāde, darba devējs vai pats ārvalstnieks.
Vienota sistēma valodas apguvei Latvijā ir kritiski nepieciešama, lai monitorētu valodas kursu pieejamību visā Latvijā un nodrošinātu vienotu, standartizētu kursu kvalitāti. Patlaban visiem, kuri piesakās un saņem termiņuzturēšanās atļaujas, likums neparedz zināt vai reģistrēties latviešu valodas apguvei, bet pēc laika, piesakoties un saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, latviešu valoda ir jāzina vismaz A2 līmenī.
Sabiedrībā vērojamas dažādas kampaņas, kas signalizē par neapmierinātību ar cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodu. Ja netiks rasts sistemātisks un vienots risinājums, ja turpināsies valodas apguves “atstāšana tikai uz pašu ārvalstnieku pleciem”, tad valodu zināšanas virknei sabiedrības kopienu neuzlabosies, bet radīsies jaunas kopienas, kuras latviešu valodu nepratīs arī pēc pieciem un 10 gadiem.
Organizācija Make Room, kas kopš 2018. gada strādā, lai veicinātu ārvalstu studentu efektīvāku iekļaušanu Latvijas sabiedrībā, pašreiz aicina parakstīties platformā Manabalss.lv par iniciatīvu, kas aicina valstij nodrošināt ikviena iespējas apgūt latviešu valodu.
Pašlaik vissvarīgāk būtu valdībai noteikt valsts valodas apguvi par vienu no primārajiem valsts uzdevumiem un turpināt izstrādāt un paplašināt vienotas valodas apguves sistēmas izveidi Latvijā.
* NVO Make Room dibinātājs, kustība Par!
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
