Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs esam vareni!

Edgars Pauls, Latvijas patriots
06.05.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esam aizvadījuši kārtējos valsts svētkus, noklausījušies svētku uzrunas par to, cik pie varas esošie ir vareni, cik daudz viņi ir paveikuši valsts labā. Viņi savās runās pauda tādu patriotismu, ko nekādā veidā nav iespējams savienot ar pašu veiktajiem darbiem. Piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītas izstādes Latvijas sajūta atklāšanā teica: „Divdesmit divos atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz, tomēr daudz vēl ir jāpaveic.” Tā kā paveiktā uzskaitījums premjera runā nesekoja, tad nekas cits neatlika kā pašam to uzmeklēt, lai saprastu, ar ko tad mūsu varenie lepojās.

Ieskatījos LR Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, lai izprastu, vai tiešām mums ir, ar ko lepoties, jo, kā zināms, vislielākie meli ir statistika un, iespējams, statistiski krīze ir beigusies un ir  sākusies izaugsme. Šajā mājaslapā atradu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Vai zinājāt, ka Latvijā ir 786 140 darba ņēmēji, no kuriem 723 279 saņem darba samaksu un no tiem 26,9% jeb 194 826 saņem minimālo algu vai mazāk?

30 741 strādājošais par savu darbu saņem ne vairāk par 50 latiem mēnesī, 42 428 strādājošie saņem no 50 līdz 100 latiem mēnesī, 121 657 strādājošo saņem no 100 līdz 200 latiem mēnesī - laikā, kad iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (latos) ir 174,40 lati mēnesī. Vai tas nozīmē, ka pie mums ir legalizēta verdzība?

Tomēr vidējie statistikas rādītāji nav nemaz tik bēdīgi, jo 6,3% no visiem strādājošajiem saņem vairāk nekā 1000 latus mēnesī un vidējā alga valstī ir 500 latu mēnesī. Pat Latgalē vidējā alga ir 347 lati mēnesī.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā pēc tautas skaitīšanas rezultātiem ir 1 032 500.

Pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits 2011.gada beigās ir 605 tūkstoši cilvēku.

Vidējā vecuma pensija ir 178.18 lati mēnesī.

Vidējā invaliditātes pensija ir 119.84 lati mēnesī.

Vidējā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā ir 93.62 lati mēnesī.

Vidējā izdienas pensija ir 195.29 lati mēnesī.

Neatradu datus par lielākajām un mazākajām, bet pieļauju, ka ir līdzīgi kā ar vidējo algu.

Tālāk ieskatījos Uzņēmumu reģistra mājas lapā, kur redzams, ka ik mēnesi aptuveni 100 iedzīvotāji piesaka savu fiziskās personas maksātnespēju. Ja 2010. gadā juridiskās personas maksātnespēju pieteica vidēji 200 juridiskās personas (darba devēji) mēnesī, pēdējos gados šis skaitlis samazinājies līdz 70, bet fizisko personu pieteikto maksātnespējas procesu skaits pieaug. Tikai 2012. gadā no Uzņēmumu reģistra ir izslēgti 97 411 uzņēmumi, aktīvi ir 207 033 uzņēmumi.

Ieskatījos zvērinātu tiesu izpildītāju mājas lapā, kur atskaitē par 2011.gadu redzams, ka 2011. gadā ir bijušas 610 974 piedziņas lietas, no kurām tikai 1 080 darba algas piedziņas lietas un 47 536 izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.

2011.gadā tiesu izpildītāju lietvedībā ir bijušas 1 683 izpildu lietas par izlikšanu bez citas dzīves vietas ierādīšanas. Šajā atskaitē nav identificēti dati par ieguvēju ievešanu valdījumā, kur parādnieks tiek izlikts no dzīvojamām telpām bez tiesas sprieduma par izlikšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā likvidētas vairāk nekā 250 mācību iestādes. Turklāt daudzas bijušo skolu ēkas stāv neapsaimniekotas. Salīdzinājumam varam pieminēt, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 334 jaunceltnēm trešdaļa ir skolas, tālāk seko slimnīcas, sanatorijas (Ķemeri), atpūtas nami.

Nav tā, ka meklēju tikai negatīvo, bet, ņemot vērā, ka valstī svarīgākie ir tās iedzīvotāji, tad valsti ar šādiem rādītājiem nevar dēvēt par veiksmīgi pārvaldītu.

Mums nav jāizdomā divritenis no jauna, jo mūsu valsts jau vienreiz to visu ir izgājusi. Viens no svarīgākajiem valdības sasniegumiem laika periodā no 1922. līdz 1937.gadam bija agrārā reforma, kura tika realizēta ātri un apņēmīgi. Latvijas laukos tajā laikā dzīvoja 60% iedzīvotāju, no kuriem vismaz 60% bija bezzemnieki. Agrārās reformas galvenais uzsvars bija valsts zemes fonda radīšana, kurā nonāca visa muižniekiem un lielsaimniekiem atsavinātā zeme, no kuras 52% palika valsts īpašumā, jo tā laika Latvijas valsts valdība uzskatīja, ka nacionālai valstij ir jāpieder lielākajai daļai zemes, tai skaitā, meži, ezeri un lauksaimniecībā neizmantojamā zeme.

Atsavināto zemi par simbolisku samaksu sadalīja aptuveni 145 tūkstošiem bezzemnieku un sīkzemnieku, kuriem vajadzēja apsolīt, ka paši izmantos piešķirto zemi. Brīvības cīņu dalībnieki maksāja pusi no noteiktās cenas, bet kara invalīdi zemes gabalus saņēma bez maksas. Šo reformu rezultātā jau 30. gadu sākumā valsts sevi apgādāja ar lauksaimniecības produktiem. Ja pirmās brīvvalsts laikā 228 592 bēgļu atgriezās dzimtenē, tad pēdējos gados brīvību atguvušo Latviju ir pametis krietni lielāks iedzīvotāju skaits, kas devušies piespiedu trimdā uz citām ES valstīm.  Ulmaņlaikos notika arī dzelzceļa attīstība, tika izbūvētas jaunas dzelzceļa līnijas (Rīga-Rūjiena, Rīga-Ērgļi), kas šobrīd jau ir slēgtas. 1938.gadā 13.1% no valsts budžeta tika izlietots veselībai un labklājībai – laikā, kad Eiropā vidēji valsts izlietoja 9.3%.

1929.-1932.gads, pasaules ekonomiskās krīzes laiks bija lielākā saimnieciskā katastrofa miera laikā. Galvenā problēma, kas skāra Latvijas valsti, līdzīgi kā šodien bija parādu nasta, jo 1930.gadā (vēl pirms Latviju skāra ekonomiskā krīze) lauksaimnieki finanšu iestādēm bija parādā 277,3 miljonus latu. Daudzas saimniecības nonāca ūtrupē. Atšķirībā no šodienas valdības tā laika valdība, lai stabilizētu stāvokli valstī, pieņēma likumus un atvieglojumus par labu zemniekiem. Piemēram, lai nodokļu slogs neapgrūtinātu lauksaimniecību, 1929.gadā visi lauksaimnieki tika atbrīvoti no valsts ieņēmuma nodokļa. Krīzi Latvija pārvarēja bez milzīgiem satracinājumiem, un 1934.gadā jau sākās izeja no krīzes, kur būtiska loma bija K.Ulmaņa pieņemtajiem lēmumiem:

1) Valdība apturēja lauksaimnieku nekustamās mantas izūtrupēšanu.

2) 1935.gadā pieņēma likumu par Valts zemes bankas aizdevumu dzēšanu, kas palīdzēja 15 tūkstošiem saimniecību izkļūt no parādiem. Aizdevumiem samazināja procentus un pagarināja kredīta atmaksas laiku.

3) Likums par lauku būvniecību garantēja lētus būvmateriālus.

4) Pieņēma likumu par tautas izglītību, kas lika jauniešus audzināt „personiskā un sabiedriskā krietnībā, darba un tēvzemes mīlestībā un tautas un šķiru saprašanās garā”.

Ar šo es neaicinu meklēt otru Ulmani, bet aicinu valdību nebūt savas valsts kapračiem un pamācīties pašiem no savas valsts pieredzes un neuzticēties viltus ekspertiem, kuru padomi nes mūsu valstij tikai nelaimes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...